Zemgale izauklējusi daudzus ievērojamus cilvēkus, starp kuriem arī izcilais gleznotājs Ģederts Eliass, kam allaž tuvs bijis zemnieku darbs un lauku ainavas. Lai lauku tēmas atspoguļojums Latvijas glezniecībā turpinātos, šovasar tika izsludināts konkurss, kurā tika iesniegti 120 darbi, kas pretendēja uz pirmo Ģederta Eliasa balvu.
Labāko no labākajiem žūrija meklēja starp atlasītajām 57 gleznām. Izvēle esot bijusi grūta, jo pārstāvēti ir teju vai visi žanri, tostarp arī portrets. Turklāt katrai paaudzei ir savs skatījums.
"Vēl jau tas ir interesanti, ka katrs cilvēks risina šīs krāsās dažādi, ar dažādu kompozīciju. Viens puisis pat savai gleznai ir pievienojis instalāciju," stāsta Jelgavas mākslinieku biedrības vadītājs, žūrijas komisijas loceklis Māris Brancis.
Par pirmās Ģederta Eliasa balvas laureātu žūrija vienprātīgi atzinusi Edvīnu Kalnenieku, kurš konkursam iesniedzis divus darbus, bet apbalvojumu saņēmis par ''Dārzs vakarā'', kas māksliniekam esot ļoti tuva tēma.
"Jā, tā man ļoti sen, un "Dārzs vakarā" tāpēc, ka tad, kad ir vēlāks, āboli it kā paši atstaro to gaismu un rodas tāda pasakaina noskaņa, bet ābolus var "mālēt" arī dienā," atzīst balvas ieguvējs.
Savas simpātiju balvas piešķīra arī Jelgavas novads, kas par labākajiem atzina Edvarda Grūbes, Ulda Rogas un Kristapa Priedes gleznas. Savukārt Ģederta Eliasa fonds savu balvu piešķīra Olitai Gulbei-Ģērmanei, bet žūrijas komisijas priekšsēdētāja specbalva tika pasniegta Lolitai Zikmanei. Konkursa darbis Eliasa muzejā varēs apskatīt līdz 8. oktobrim. Nākamā Eliasa balva tiks pasniegta pēc trīs gadiem.
