Dzīve pirms interneta: Izkropļotie valsts noziedznieki

20. gadsimta 30. gados mākslinieks Aleksandrs Rodčenko saņēma pasūtījumu ‒ propagandas grāmatu, kas veltīta Padomju Uzbekijas 10. dibināšanas gadadienai. Lielās tīrīšanas laikā daudzas no jaunā režīma vadošajām amatpersonām pašas kļuva par upuriem, un cenzūra izņēma grāmatu no apgrozības ‒ gluži tāpat kā no vēstures tika izdzēstas jebkādas liecības par miljoniem nogalināto cilvēku eksistenci.

Rodčenko, kuram mājās bija vairāki grāmatas autoreksemplāri, izkropļoja par “valsts noziedzniekiem” pasludināto cilvēku fotogrāfijas, padarot neatpazīstamas viņu sejas.

Šis šķietamais ikonoklasms jeb svētbilžu apkarošana ir smeldzīgas ardievas ne tikai mirušajiem biedriem (tajā skaitā padomju arodbiedrību līderim Jānim Rudzutakam un vienam no čekas dibinātājiem Jēkabam Petersam), bet arī pašai politiskajai utopijai.

Starp citu, nevienam nav zināms, kāds tieši bijis iemesls šai savdabīgajai Rodčenko rīcībai un “datu aizsardzībai” - vai tas bijis kāds māksliniecisks pašcenzūras akts, bailes un centieni padarīt grāmatu, cilvēku par neesošiem, dzeja...

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no 8. decembra līdz 4. februārim Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs organizē izstādi „Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze”. Tā vēsta par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē.

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti