Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no 8. decembra līdz 4. februārim Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs organizē izstādi „Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze”. Tā vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē.
Izstādē starp eksponātiem īpaši izceļas kāds dienasgrāmatai līdzīgs materiālu krājums no 1970. gadu sākuma - piezīmes, fotogrāfijas, kinobiļetes, tukšas pretapaugļošanās tablešu iepakojumu plāksnītes, restorānu rēķini. Tā savu ārlaulību sakaru ar sekretāri M. (28) dokumentējis kāds vācu fabrikants G. (41). Abi precējušies. Bērnu nav. Ir kopīgi komandējumi, tikšanās dienesta dzīvoklī rūpnīcas kantora ēkas pēdējā stāvā, kūrmāju izbraukumi, lokālu apmeklējumi.
Četrdesmit gadus vēlāk, atbrīvojot kādu dzīvokli, tiek atrasta soma ar šo attiecību hroniku.
Trūkst informācijas, vai M. zināja, ka viņas fotoportretu sērija top reizē ar dienasgrāmatu, ar pirkumu uzskaiti, ar aploksni, kurā noglabāts M. gultas pusē atrasts leikoplasts ar kreveli. Vernakulārā kultūrmantojuma DNS paraugs no laikmeta, kad Rietumvācijas tirgū ienāk skandināvu erotiskie žurnāli, pretapaugļošanās tabletes un minisvārki. Seksuālā emancipācija sasniedz mietpilsoņu namus caur „Cosmopolitan” un „Playboy”. Līdz dzimumu līdztiesības likumam vēl jāpaiet pieciem gadiem. Pagaidām sievietēm nav atļauts iesniegt šķiršanās pieprasījumu vai strādāt ārpus mājas bez vīra piekrišanas.
Erotomāna dienasgrāmata ir spilgta liecība par kāda vīrieša un sievietes intīmajām attiecībām laikā, kad feminisma kustība uzsāk būtiskas sociālās pārmaiņas.
