20.septembrī nebūšot ne skaļu svinību, ne tostu saukšanas pie bagātīgi klāta dzīru galda. Džemmai Skulmei tas neiet pie sirds. Savu 90 gadu dzimšanas dienu viņa atzīmes ar izstādi Mālpilī. Pirms vairākām desmitgadēm tapušās gleznas vēsta par tēmām, kas aktuālas arī šodien. Pēdējā laikā arvien vairāk gribas saprast un iedziļināties, savas sajūtas apraksta Džemma Skulme.
"Mākslinieks ir mākslinieks, viņš ir nemitīgi, viņam jābūt - domas, uzturēt savas domas tādās spriegumā, spraigumā, un viņam gribas arī to likt uz āru, cik nu vien var; tāds ir mākslinieks. Ar to ir varbūt lielāka atšķirība no viena otra pensionāra, kuram it kā jaunu uzdevumu vairs nav. Māksliniekam vienmēr vēl ir," saka Džemma Skulme.
Iespējams, iekšējā radošā spriedze ir tas, kas Džemmai Skulmei dāvā viņas fantastisko enerģiju. Māksliniece pati saka, ka spēka avots ir viss labais, ko viņai dāvā apkārtējie. Vēl esot svarīgi sevi netērēt sīkumos. Laiks gan pieprasot arvien lielāku sadrumstalošanos, jo jābūt lietas kursā par daudz ko. Tomēr svarīgi ir atrast veidu, kā tajā nepazust.
"Istenībā pats svarīgākais ir mācīties savas domas pārvaldīt. Lai tās domas nesasīkumojas pārāk, un reizē tev jānodarbojas ar daudzām domām, tev jāparedz tas, tas un tas - kas notiks, ja tas būs. To es katram cilvēkam gribētu ieteikt, īpaši latviešu cilvēkiem - vairāk mācīties domāt," norāda māksliniece.
Par teicienu - "Kad dzīvi pazīsti, vairs nesteidzies" - Džemma Skulme smej. Neesot sajūtas, ka laika kļuvis vairāk un tāpēc varētu laiskoties. Saspringtais temps, ne saukts, ne aicināts, diktē rīcības ātrumu ikvienam. Tas nāk ar savu pievienoto vērtību.
"Vainīgs ir tas laika trūkums, tieši tāpēc. Laika trūkums. Cilvēkos nav tā lēnā vērojuma, kas tev liek ievērot daudz ko un par daudz ko priecāties, un pie daudz kā apstāties. Viss notiek tempā un ātrumā, teikumi tiek pat puspamesti, domas puspamestas. Tā sirsnība pazūd. Bet man jāteic, ka manā vecumā un ar manām sajūtām - es dzīvoju aizvien lielākā sirsnībā pret visiem, tā tomēr ir brīnišķīga recepte, kas palīdz vienot pretējus garus," pauž Džemma Skulme.
Cilvēka lielais spēks ir mīlestībā, saka Džemma Skulme. Mīlestībā pret līdzcilvēkiem, bērniem un vecākiem un, protams, vīrieša un sievietes mīlestībā. "Divām vienādi spēcīgām būtībām kopā būt, bet katrai būt ļoti personiskai - tas noteikti ir grūti. Manā kombinācijā ir bijis tā, ka tas... Zināma pakļaušanās kā no vienas puses, tā no otras puses ir notikusi, tā ir tā pierīvēšanās prasme. Un mīlestība plus cieņa, īsta cieņa. Bet mīlestību jāprot kopt, tā ir, es to vienmēr esmu treikusi, mīlestība jākopj, viņa jāizjūt, viņai jāplusojas visu laiku, un tur ir savi pat eksperimenti jāizdara. Tas ir vienkārši radošs process," saka Džemma Skulme.
Piektdien, 18.septembrī, plkst. 19.30 Latvijas Televīzijas (LTV) pirmā kanāla ēterā būs skatāma televīzijas pirmizrāde LTV veidotajai dokumentālajai filmai "Dāma" par gleznotāju Džemmu Skulmi.
Filmas pieteikums vēsta: "Dāma ir lepns vārds. Taču gleznotājai Džemmai Skulmei - personībai, kuras vērienu, stāju un eleganci esam apbrīnojuši - tas der kā uzliets. Divu pazīstamu, spēcīgu dzimtu - Skulmju un Liepiņu - atvase Džemma mantojumā saņēmusi gan saimnieces atbildību un linu plūcējas žestu, gan talantu un šarmu. Arī asu un ironisku prātu, kas apbrīnojamā kārtā sadzīvo ar labticību un sirsnību. Savas nopietnās jubilejas priekšvakarā māksliniece kā parasti sniedz neskaitāmas intervijas, atlasa un komentē bildes topošajai grāmatai, ciemojas dzimtas mājās Mālpilī, "dauzās" fotosesijā un tiekas ar jaunajiem māksliniekiem fonda "Mākslai vajag telpu" vasaras mājā. Un nebeidz prātot: kas gan viņai traucē enerģiski dzīvot? Un rodas arī atbilde: tas ir slinkums!"
Filmas režisors ir Olafs Okonovs, scenārija autore Lilita Eglīte.
