Tik savdabīgā veidā pie nosaukuma tikusi cikla “Latvijas Mākslas akadēmijai 100” ceturtā izstāde fonda “Mākslai vajag telpu” vasaras mājā Esplanādē. Šoreiz uzmanības centrā – mākslinieka Aleksandra Dembo personība, daiļrade un viņa izveidotā Vizuālās komunikācijas nodaļa, kas šogad svin divdesmito jubileju. Neviens no abiem izstādes veidotājiem dzīvē Aleksandru Dembo nav sastapis, nācies izlīdzēties ar kolēģu atmiņām un grāmatām.
“Mēs parasti nemēdzam savā daiļradē iekļaut kāda mākslinieka veikumu, bet šoreiz bija tā iespēja to izdarīt, mēs gribējām, lai Aleksandrs Dembo pats netieši piedalās šajā izstādē,” stāsta Armands Zelčs. “Viņš ir pārstāvēts ar centrālo darbu, tas ir “Soļi nezināmajā”. Ir jābūt nedaudz vērīgam, kur sper kāju, jo mums viens darbs ir šī grīda – mēs to pretēji Aleksandra darbam “Soļi nezināmajā” nosaucām par “Soļiem zināmajā”. Ja papēta Dembo darbu, var redzēt, ka apakšā ir pilsēta Parīze, augšā kosmonauts, kas tur uzlidojis.”
Pie griestiem lampas Francijas karoga krāsās, uz grīdas padomju laiku uzdvakojoša grīdas krāsa un ironija par modernajiem skūteriem “Tēvu jaunība”.
Aleksandra Dembo dzīves stāsts tiešām sākās Parīzē, kur viņa tēvs studēja un sastapa jaunu žurnālisti un tulkotāju Annu, un 1931. gadā abiem piedzima dēls. Diemžēl, atbraucot uz Latviju, Anna nespēja sadzīvot ar vīratēva ģimeni, tāpēc atgriezās Francijā, bet Aleksandrs palika vecvecāku gādībā, līdz kara laikā izsūtījumā tie mira un puiku nosūtīja uz bērnunamu, vēlāk internātskolu Maskavā. Uzvārdu Dembo zēnam deva audžumāte. Ar īsto māti viņš satikās tikai 1967. gadā, tas deva iespēju doties ceļojumā uz Parīzi. Tur par viņa darbiem ieinteresējās slavenais Stenlijs Haiters, kura “Ateljē nr.17” saistīts ar tādiem māksliniekiem kā Pikaso, Miro, Šagāls.
Par Aleksandra Dembo aizraušanos ar kaķa tēlu savos darbos atgādina japāņu kaķa figūriņa, kas tukina pie otrā stāva loga.
