No Durbes pils pagalma var raudzīties tālu, bet var ieraudzīt arī izcilo gleznotāju, fotogrāfu un vienu no latviešu profesionālās tēlotājmākslas skolas veidotājiem – Jani Rozentālu.
"Šajā izstādē mēs parādam Rozentālu un jūgendstilu. Kā viņš kopā savijās caur priekšmetiem un gleznām, un pati pils un interjers to visu papildina," stāsta Durbes pils muzeja vadītāja, izstādes kuratore Inese Šīmane.
Jaņa Rozentāla glezniecības pamatā ir Pēterburgā apgūtā akadēmisma un reālisma glezniecība. Vēlāk viņa mākslas stilistika mainās un Rozentāla darbos ienāk jūgendstilam raksturīgie tēli.
"Parasti visiem šķiet, ka jūgendstils ir arhitektūra, bet jūgendstila iezīmes ir manāmas gan lietišķās mākslas priekšmetos, gan mākslā, apģērbā. jebkurā sadzīves priekšmetā, pat visvienkāršākajos traukos ir jūgendstilam rakstūrīgās krāsas un līnijas, dabas motīvi, mītiskie tēli un simboli. Tas arī vieno to visu," skaidro muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" direktora vietniece Zaiga Bogdanova.
Tomēr populārākais žanrs Jaņa Rozentāla daiļradē ir portrets. Viņa iedvesmotāja un mūza bijusi viņa dzīvesbiedre – somu dziedātāja Elli Forsele, ar kuru gleznotājs iepazinās koncertā. Liktenīgā dziesma bijusi Sibēliusa "Melnā roze", kas šīs izstādes atklāšanā pirmoreiz izskanēja latviešu valodā.
Vokāliste Anna Amanda Stolere, darbu raksturojot, teic: "Tajā kontrastē gan šis gaišums un mīlestības jūtas ar kaut ko daudz dziļāku, un, īstenībā, ar kaut ko daudz spēcīgāku un liktenīgāku, un reizē arī tumšāku. Manuprāt, Rozentāls vairāk tiecās meklēt gaišas krāsas. Interesanti, kā šī tumšā puse ienāk caur šo dziesmu, un tomēr interesanti, ka tā pašu Rozentālu ir uzrunājusi."
Ar Jani Rozentālu saistīta arī pirmā mākslas izstāde Tukumā 1905. gadā. Tolaik tajā bija apskatāmi 22 gleznotāja darbi. Daži no tiem redzami arī izstādē "Ieraudzīt Rozentālu", kas Durbes pilī būs apskatāma līdz oktobra nogalei.
