Aina Muze dzimusi 1943. gada 16. jūlijā Liepājā. Tekstilmākslā viņa ienāca 20. gadsimta 60. gados, kad sāka piedalīties izstādēs ar gobelēna tehnikā darinātiem darbiem. Aina Muze līdzās Edītei Pauls-Vīgnerei un Aijai Baumanei ir viena no pazīstamākajām latviešu tekstilmākslas skolas vecākās paaudzes pārstāvēm. Viņa mācījusies pie izcilā tekstilmākslas meistara, Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas dibinātāja profesora Rūdolfa Heimrāta (1926–1992). Arī pati Aina Muze no 1995. līdz 2010. gadam strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā par pasniedzēju, nododot uzkrāto pieredzi un zināšanas jaunajiem autoriem.
Šogad, atzīmējot savas dzīves jubileju, Aina Muze personālizstādei apkopojusi darbus, kas radīti laika posmā no 1990. līdz 2013. gadam, kad viņas jaunradē vērojamas būtiskas pārmaiņas – joprojām paliekot uzticīga gobelēna tehnikai, māksliniece lielu radošās enerģijas daļu velta citam izpausmes veidam – tekstilmozaīkai.
Plašajai ekspozīcijai Aina Muze izvēlējusies nosaukumu „Raksti un pieraksti”. Autore izstādes vadmotīvu tulko kā redzētā atspoguļojumu savos darbos, kad objektīvā realitāte un gūtie iespaidi intensīva radoša darba procesā tiek pakļauti striktiem tekstilmateriāla diktētiem nosacījumiem un gala rezultātā pārtop oriģinālā mākslas priekšmetā.
Impulsus jaunu kompozīciju radīšanai Aina Muze rod Eiropas kultūras garīgajās vērtībās un tradīcijās, īpaši arhitektūrā un mūzikas pasaulē. Mākslinieces daiļradi raksturo arī interese par latviešu tautas mākslas mantojumu un dabas norisēm. Deviņdesmitajos gados Aina Muze pievērsās sakrālās tēmas interpretācijai. Izstādē apskatāmas vairākas gobelēna tehnikā austas garīga satura caurstrāvotas tekstilijas. Bez sižetiskiem izvērsumiem, ar viegli vibrējošu pelēcīgu koptoni, lakonisku ģeometrisku laukumu un joslu izkārtojumu, atsevišķiem kristietības simboliem tās uzrunā skatītāju ar harmonisku un klusuma piepildītu noskaņu.
Pēdējos gados Aina Muze daudz ceļojusi. Viņas interešu lokā ir ne tikai muzeji un izstāžu zāles, bet arī pilsētvide, tās vēsture – faktūras, raksti, nospiedumi, kas laika gaitā veidojušies uz namu sienām vai bruģa klājuma. Daudz citu, varbūt pat sīku, fragmentāru acumirkļa tvērumā gūtu iespaidu nogulst mākslinieces atmiņā, kas vēlāk tiek „pārrakstīti” tekstiliju kompozīcijās. Ainai Muzei tīk vienkāršība, tāpēc darba gaitā atsijāts viss liekais, līdz, izmantojot dažus materiālus un krāsas, mākslas darbā lakoniski un skaidri atklājas idejas kodols.
Jau vairāk nekā desmit gadus paralēli gobelēniem meistare darina tekstilmozaīkas. Šī tautas mākslā tradicionālā tehnika Ainas Muzes daiļradē atdzimusi jaunā veidā un kvalitātē. Domas spilgtākai izteiksmei vienā kompozīcijā nereti tiek lietota ne tikai tekstilmozaīka, bet arī tai radnieciskā kolāža un izšuvums. Autore labprāt improvizē ar materiāla struktūru, gaišo un tumšo krāsu kontrastiem, dažreiz liekot iemirdzēties spožiem akcentiem. Audumu daudzveidība pati kļūst par izpētes vērtu pasauli, mākslinieces īpaši iemīļotas ir senlaikos ar rokām austās lina vai vilnas drānas. Iepriekšējo paaudžu lietoto apģērbu fragmenti no autentisku tautas tērpu brunčiem vai baltas linu blūzes, padzeltējuši tamborētas mežģīnes gabaliņi pretstatīti mūsdienās izgatavotiem tekstilizstrādājumiem, bet raupjas drānas laukumi – maigām, caurspīdīgām, gandrīz netveramām struktūrām.
Ainu Muzi interesē moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas un to apvienojums ar klasiskajām tekstilmozaīkas tehnikām. Vienā mākslas darbā digitāli programmētais mašīnas izšuvums var būt papildināts ar rokām darinātu krustdūriena rakstu, kolāžai līdzās izmantota inkjet (tintes drukas) metode digitālās fotogrāfijas uznešanai uz auduma.
Mākslinieces tekstilijas eksponētas daudzās izstādēs Latvijā un grupu izstādēs ASV, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Kanādā, Krievijā, Rumānijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Zviedrijā un citur ārzemēs. Ainas Muzes darbi reprezentē Latvijas tekstilmākslu un kultūru Latvijas pārstāvniecībā Strasbūrā (Francija), kā arī Latvijas vēstniecībās Kanādā, Čehijā un Turcijā.
Autores tekstilijas atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rundāles pils muzeja krājumā, Krievijas Mākslinieku savienības un Mākslas fonda kolekcijās Maskavā (Krievija), kā arī
