«Divus Raiņus» pie Gaismas pils maketēs dabā

Otrdien, 16. maijā, plkst. 16.00 pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) notiks Rīgas domes Pieminekļu padomes sēde, lai veiktu skulpturālā objekta “Divi Raiņi” maketēšanu dabā. To veiks, lai precīzi atrastu un iezīmētu skulptūras apjomu un novietojumu LNB ēkai pieguļošajā publiskajā ārtelpā.

2014.gadā, izskatot mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes pieteikumu par latviešu rakstniekam un dzejniekam Rainim (Jānis Pliekšāns, 1865–1929) veltītas skulptūras izveidi pie Gaismas pils, LNB mākslinieciskā padome apstiprināja projektu kā realizējamu.

2015.gadā ar mērķprogrammas “Raiņa un Aspazijas gads” starpniecību no Valsts Kultūrkapitālā fonda tika piešķirts atbalsts skulptūras veidojuma daļu izveidei, un tapa  mākslas darba plastiskā daļa.

2016. gadā skulptūras izveidi nolēma atbalstīt arī Jāņa Zuzāna ģimene un fonds “Mākslai vajag telpu”, piešķirot skulptūras īstenošanai nepieciešamos resursus. Tādējādi 2018. gadā, kad Latvija valsts svinēs simtgadi, tiktu realizēts ar  piemiņu saistīts mūsdienu mākslas darbs, kas būtu dāvana, gan LNB, gan Rīgai, gan Latvijai.

"Aigara Bikšes radītā skulptūra būs mākslinieciski ļoti augstvērtīgs pienesums Rīgas pilsētvidei," uzskata fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe.

Savukārt LNB direktors Andris Vilks atklāj, ka ir ar Gunāru Birkertu daudz diskutējis par šo skulptūru.

"Es esmu saņēmis viņa [Birkerta] svētību to realizēt, lai valsts simtgades svinību ietvaros tā būtu skatāma pie bibliotēkas un priecētu ikvienu,” norāda Vilks.

2017.gada 2.maijā Rīgas domes Pieminekļu padome Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta, profesora Ojāra Spārīša vadībā izskatīja iesniegtā projekta piedāvājumu un konceptuāli atbalstīja tā realizēšanu.

Skulptūru “Divi Raiņi” veido divas, identiskas formas ziņā, bet dažādas pēc izmēra Raiņa skulptūras uz soliņa. Skulptūra veidota, lai radītu iespaidu par personisku, citu personu nenovērotu brīdi. Rainis ir attēlots ar basām kājām, kreklā, iespējams, viņš vasaras rītā sēžu dārzā ar pierakstu kladi un zīmuli rokās, līdz viņu kaut kas iztraucējis. Iespējams, tas ir novērotājs, kurš pastaigājās pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas un kuru cauri laiku lokiem, ir sajutis rakstnieks. Atkarībā no kuras puses mēs aplūkojam skulptūru, soliņš kļūst lielāks vai mazāks.

Lielā Raiņa skulptūra ir trīs metrus augsta, mazā Raiņa skulptūra ir vienu metru augsta, starp abiem tēliem ir 10 metrus garš soliņš. Tas abās pusēs ir “nogriezts”, ļaujot iedomāties, ka redzamais ir fragments no bezgalīga soliņa ar bezgalīgi daudziem, bezgalīgi lieliem un bezgalīgi maziem Raiņiem. Skulptūrā tiek atstāta vieta cilvēka personīgajam apjomam, atstājot vietu arī apmeklētāja personīgajai interpretācijai.

Piesakot skulptūru, idejas autori citē arī pašu Raini:

"Kas grib tapt liels, tam draud tik vienas briesmas: mīla:
Bet, kam nau mīlas, tas nevar tapt liels.
- Jā, te taču tieša pretruna!
Jā gan, kas tās savienojis, tas ir liels."

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti