Māksliniece Alise Mediņa skaidro: "Šis ir tāds interesants eksperiments, kurā ir divi būtībā nesavienojami veidi, kā glezno cilvēki, bet beigās tad, kad ierodas tās gleznas un abi divi stāv un domā, kā mēs to visu izliksim, tad tu saproti, ka patiesībā nav nemaz tik daudz to atšķirību. Varbūt man ir daudz konkrētāk, skaidrāk – koks, māja, cilvēks, bet tās noskaņas un sajūtas ir diezgan līdzīgas mūsu gleznās, tādēļ arī man šķiet, mums izdevās viņas diezgan saskanīgi savietot kopā tādā ekspozīcijā."
Gleznotājs Edmunds Tamovičs stāsta, ka ideja radusies spontāni un, lai gan neesot zinājuši, ko otrs glezno, gatavajos darbos atraduši daudz kopīga, līdzīgas krāsas.
"Krāsa ir glezniecības pamatu pamats. Krāsa ir autora spēks un prieks, kuru ļauts sajust skatītājiem," raksta mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Un tieši krāsa ir šīs izstādes saistviela.
Alise Mediņa teic, ka gleznošana viņai ir eksistenciāla vajadzība un tieši gleznojot viņa jūtas vislaimīgākā un brīvākā. Savukārt Edmunds Tamovičs glezniecību salīdzina ar garīgu procesu: "Tā ir dziļa meditācija, tu vari gleznot, paiet četras stundas un liekas, ka tikai pusstunda. Un vakarā sāc, [glezno] līdz rīta gaismai, un nav ne noguruma, nekā. Tas viss iet kaut kā automātiski. No rīta skaties ar savādākām acīm, ko tu tur esi sagleznojis. Tas process ir tāds ļoti dzīvīgs, man patīk ekspresīvi triepieni, faktūra. Bet noteikti palīdz dzīvot. Tā ir tāda osta, kur patverties, sevi uzlādēt arī."
Izstāde galerijā "Art Pegazs" būs aplūkojama līdz 1. janvārim.
