Diāna Boitmane (1982)
Ieguvusi Bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas apakšnozarē, maģistra grādu Grafikas apakšnozarē. Kopš 2004. gada piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs (Zviedrijā, Francijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā, Nīderlandē, Luksemburgā).
Veido porcelāna darbus dizaineru apvienībā „RIJADA”, strādā Rīgas Porcelāna muzejā. Izveidojusi savu porcelāna forumu zīmolu ”MALKA Porcelain”.
2015. gadā izstrādājusi porcelāna dizaina suvenīrus Nacionālā Kino centra, Rīgas Filmu fonda un Latvijas Kinoproducentu asociācijas organizētajam Latvijas stendam 65. starptautiskajā Berlīnes filmu festivālā.
2014. gadā guvusi pieredzi Delftas Karaliskajā porcelāna rūpnīcā Nīderlandē (Koninklijke Porceleyne Fles), kā arī piedalījusies porcelāna figūru izgatavošanas seminārā Vīnes Augartena porcelāna manufaktūrā Austrijā (Wiener Porzellanmanufaktur Augarten).
Darbu tematiskais loks saistīts ar mākslinieces pārdomām par laika un skaņas attiecībām, norādot uz cilvēka un priekšmetiskās piederību telpai. Laika izjūtu rada skaņas un, kamēr kaut kas skan, tam piemīt laiks, taču skaņa nav tikai fizikāla parādība, citējot M. Heidegeru: „Klausāmies mēs, nevis auss”.
Mākslinieci interesē skaņas fenomens, tās abstraktums un noslēpumainība. Priekšmets skan, bet pats priekšmets nav skaņa. Skaņu uztvere ir individuāla, tās jēgas ir laikā mainīgas. Iztēlē esoša skanējuma avots ir cilvēka pieredzē, skaņu atmiņā. Skaņa nekad nevar būt vienāda. Katra skaņa ir pagātne - izskanējis laika notikums noteiktā cilvēka apziņā, individuālajā pieredzē, iztēlē, telpā. Mūsdienās laiks un telpa ir saistīti ar agresiju - telpu iekaro, laiku uzveic. Šobrīd valda drudžaina laika izpratne, aizmiršanās norit trokšņu un skaņu gūzmā. Apcerot šos dažādos un pretstatos esošos lielumus, tiek radīti filozofiski meditatīva, vizuāli skanoša vīzija, kas atspoguļotu autores pārdomas par šo tēmu.