Sadaļas Sadaļas

Diānai Boitmanei pirmā personālizstāde

No 9. līdz 21. septembrim Kalnciema kvartālā skatāma mākslinieces Diānas Boitmanes pirmā personālizstāde „Laika notikumi. Mijiedarbība”.

Diāna Boitmane (1982)

Ieguvusi Bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas apakšnozarē, maģistra grādu Grafikas apakšnozarē. Kopš 2004. gada piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs (Zviedrijā, Francijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā, Nīderlandē, Luksemburgā).

Veido porcelāna darbus dizaineru apvienībā „RIJADA”, strādā Rīgas Porcelāna muzejā. Izveidojusi savu porcelāna forumu zīmolu ”MALKA Porcelain”.

2015. gadā izstrādājusi porcelāna dizaina suvenīrus Nacionālā Kino centra, Rīgas Filmu fonda un Latvijas Kinoproducentu asociācijas organizētajam Latvijas stendam 65. starptautiskajā Berlīnes filmu festivālā.

2014. gadā guvusi pieredzi Delftas Karaliskajā porcelāna rūpnīcā Nīderlandē (Koninklijke Porceleyne Fles), kā arī piedalījusies porcelāna figūru izgatavošanas seminārā Vīnes Augartena porcelāna manufaktūrā Austrijā (Wiener Porzellanmanufaktur Augarten).

Diāna Boitmane savā radošajā darbībā apvieno dažādu vizuālās mākslas mediju valodu ar skaņas elementiem, veidojot telpas instalāciju. Izstādē skatāms litogrāfiju cikls, porcelāna skulptūru un porcelāna apstrādes skaņu kompozīcija, kas aicina skatītāju piedzīvot un individuāli interpretēt laika, telpas, skaņas un apziņas mijiedarbību. Formas elementi, ar ko strādā māksliniece, ir pretnostatījumi starp plakni un telpu, statisko un dinamisko, silto un vēso, harmonisko un destruktīvo, formu un līniju, skaņu un klusumu.

Darbu tematiskais loks saistīts ar mākslinieces pārdomām par laika un skaņas attiecībām, norādot uz cilvēka un priekšmetiskās piederību telpai. Laika izjūtu rada skaņas un, kamēr kaut kas skan, tam piemīt laiks, taču skaņa nav tikai fizikāla parādība, citējot M. Heidegeru: „Klausāmies mēs, nevis auss”.

Mākslinieci interesē skaņas fenomens, tās abstraktums un noslēpumainība. Priekšmets skan, bet pats priekšmets nav skaņa. Skaņu uztvere ir individuāla, tās jēgas ir laikā mainīgas. Iztēlē esoša skanējuma avots ir cilvēka pieredzē, skaņu atmiņā. Skaņa nekad nevar būt vienāda. Katra skaņa ir pagātne - izskanējis laika notikums noteiktā cilvēka apziņā, individuālajā pieredzē, iztēlē, telpā. Mūsdienās laiks un telpa ir saistīti ar agresiju - telpu iekaro, laiku uzveic. Šobrīd valda drudžaina laika izpratne, aizmiršanās norit trokšņu un skaņu gūzmā. Apcerot šos dažādos un pretstatos esošos lielumus, tiek radīti filozofiski meditatīva, vizuāli skanoša vīzija, kas atspoguļotu autores pārdomas par šo tēmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt