Kultūras Rondo

Par Dzejas slamu kustību un tās vēsturi Latvijā

Kultūras Rondo

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atgriežas pirmais eksponāts

Desmit Jaņa Rozentāla gleznas. Otrais stāsts: Miests Kurzemē jeb Saldus

Desmit Rozentāla gleznas: Miests Kurzemē

Sagaidot izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 150. jubileju, ko atzīmēsim 18. martā, Latvijas Radio piedāvā rubriku “Desmit Rozentāla gleznas”.

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja darbiniece Sandra Leitholde stāsta par Jaņa Rozentāla gleznu "Miests Kurzemē" jeb "Saldus", kas tapusi 1912. gadā.

Muzeja apmeklētājiem Leitholde jautājot, vai gleznā var atpazīt Saldu. Visi kā viens sakot, ka tā ir baznīca, pēc kuras var atpazīt Saldu.

Muzeja dokumentos rakstīts, ka šī panorāmiskā ainava gleznota no Biļļu kalna, no Brocēniem, kur ienāk ceļš Saldū.

Skatoties no vietas, kur Rozentāls gleznoja ainavu, priekšplānā redzama ēka, bijusī Brocēnu pagastskola, tur dzīvojis Rozentāla draugs. Nedaudz pa labi ir baznīca. Priekšplānā - ceļš, kurš jau aizaudzis, bet gleznā tas ir balts, plats ceļš. Trešais akcents ir vējdzirnavas.

"Rozentāls perfekti visu attēlojis," saka Leitholde. "Vienīgā neprecizitāte, ka baznīcu mēs redzam it kā pagrieztu pretējā virzienā. No Biļļu kalna baznīca tā neizskatās."

Muzejniece pieļāvusi, ka tā ir mākslinieciskā realitāte, taču reiz, skatoties no slimnīcas puses, izlicies, ka nekas nav mainījies Saldus ainavā - ēkas tādas pašas, pauguri tādi paši, kā gleznā varētu būt.

"Varbūt, ka nemaz nav svarīgi, no kuras vietas Rozentāls šo darbu gleznojis, jo mēs savu pilsētu, skatoties vienalga no kuras puses, atpazīstam šā vai tā, pateicoties tieši Rozentāla uzgleznotajai baznīcai," stāstījumu noslēdz Leitholde.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti