Demokrātiskais avangards. Atskats uz Liepājas Mākslas forumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Laikā no 27. līdz 29. septembrim koncertzālē “Lielais dzintars” norisinājās Liepājas Mākslas forums, kas, skatoties caur mūsu laikmeta prizmu, ar šķietami sarežģītu programmu uzrunāja gan liepājniekus, gan interesentus no citām pilsētām.

Uz Liepājas Mākslas forumu braucu un aizdomājos par mākslinieka Jāņa Mitrēvica 2018. gadā intervijā “Pastaiga” teikto, ka mūsdienās, pateicoties informācijas pieejamībai, darbošanās ir pārstājusi būt lokāla.

Ja agrāk kultūras braucienus plānojām uz Eiropas lielajām pilsētām, pēdējos gados starptautiski atzīti, aktuāli mākslinieki viesojas Latvijā, turklāt uzstājas reģionos esošajās koncertzālēs, nevis galvaspilsētā. Ja agrāk šķita, ka laikmetīgā māksla bija paredzēta īpaši izglītotiem kultūras baudītājiem, tagad, izmantojot mūsdienu piedāvātās mārketinga iespējas, avangards, šķiet, kļuvis demokrātiskāks - plašākai publikai interesantāks. 

Mortona Feldmana darbs “Crippled Symmetry”
Mortona Feldmana darbs “Crippled Symmetry”

Drošais guļus stāvoklis

Liepājas Mākslas foruma pirmajā dienā izskanēja amerikāņu avangarda komponista Mortona Feldmana darbs “Crippled Symmetry”, kuru izpildīja trio no slavenā kamermūzikas kolektīva “Het Collectief”. Koncertu varēja klausīties gan sēdus, gan guļus stāvoklī, iekārtojoties uz skatuves izvietotajos paklājos.

“Crippled Symmetry” izpilda trio – klavieres, flauta un sitamie instrumenti, darba garums ir 85 minūtes. Kaut arī katram mūziķim ir iedalīta partija pierakstītā veidā, tomēr nav norādīti brīži, kad trio sinhronizējas – tas ir jāveic pēc sajūtas. Darbs prasa augstas koncentrēšanās un koordinēšanas spējas – saglabāt nemainīgu precizitāti skaņas plūdumā, stiprumā un tembrā, it kā tas būtu smalks Šveices pulksteņa mehānisms.

Ja sākumā “Crippled Symmetry” šķiet asimetrisks un disonējošs, laikam ejot, dzirdētais kļūst arvien simetriskāks un harmoniskāks.

Mortona Feldmana darbs “Crippled Symmetry”
Mortona Feldmana darbs “Crippled Symmetry”

Gluži vienkārši – cilvēka dabā ir disharmoniju pārveidot skaistā vai vienkārši funkcionālā sistēmā, līdzīgi kā, piemēram, ja rakstītā vārdā izņemam ārā patskaņus, joprojām varam saprast, kas par vārdu ir uzrakstīts.

“Crippled Symmetry” katram klausītājam skanēja citādi atkarībā no klausītāja individuālās iesaistes. Jā, bija mirkļi, kad fonā bija dzirdama krākšana – amizanti un ļoti cilvēciski – guļus stāvoklis ļāva labāk atslābināties un ļauties neierastajam avangarda mūzikas piedzīvojumam. Guļus stāvoklis bija noderīgais pieturas punkts, kuru pēc koncerta sarunās atzinīgi novērtēja arī mūziķi.

Zinātkāres asināšana

Labi apmeklēta bija izrāde “Zibeņu domas. Irbīte”, kurā aktieris Juris Bartkevičs portretēja 20. gadsimta sākumā dzīvojošo talantīgo mākslinieku Voldemāru Irbi jeb “baskāji Irbīti”. Psiholoģiska uzbūvē, arī skatuves scenogrāfija atainoja Irbītes psihes ietvarus, un niansēti emocionāla tēlojumā – smeldzīgi, bet tajā pašā laikā ar lielu siltumu un pietāti atklājot biogrāfiskus notikumus, kas ietekmējuši mākslinieka izvēles.

Izrāde “Zibeņu Domas. Irbīte”
Izrāde “Zibeņu Domas. Irbīte”

Izrādē saduras materiālā un garīgā pasaule, kā rezultātā Irbīte izvēlējies dzīvot mākslas pasaulē, kas ir viņa pašizpausme un drošības saliņa.

Lielu publikas zinātkāri raisīja koncerts “Teremina skaņas. Keidžs un Mesiāns”, kurā kopā uzstājās teremina virtuoze Lidija Kavina un akardeonists Artūrs Noviks. Lai arī teremins ir vairāk nekā 100 gadus vecs elektrisks instruments, kura darbošanās pamatā ir elektromagnētiskais lauks, plašai publikai šis instruments joprojām ir pārsteigums. 

Mūziķim skaņa vispirms ir jādzird sevī, lai pēc tam tā varētu izskanēt no teremina.

Instrumentam raksturīgo stiepto, čīkstošo skaņu mēdzam saistīt ar retro šausmu filmām. Bet Kavina parādīja, ka tereminam piemīt liela tembrālā daudzveidība – tas var skanēt gan kā alts, gan kā pūšamais instruments, tāpat meistares vadībā elektromagnētiskais lauks var izspēlēt sarežģītas, ātras pasāžas.

Lielu interesi piedzīvoja arī bērniem un vecākiem veidotās programmas – pasaku opera un balets, kas bija ne vien izklaidējošs notikums, bet – kas svarīgi – izglītojošs, rūpējoties par to, lai izaug jauna klausītāju paaudze.

Kā mūsdienās iedibināt jaunu tradīciju?

Kā Liepājas Mākslas forumam iemantot savu vietu Eiropas kultūras dzīves kartē? Kā ar sarežģītu programmu uzrunā vietējo klausītāju?  –  šos jautājumus uzdevu gan foruma organizatoriem, gan māksliniekiem.

“Dažkārt pasaules slavenu koncertzāļu vēsturiskais mantojums koncertprogrammu veidotājiem sarežģī darbu. Viņiem ir jāņem vērā publikas gaume, un lietas mainīt ir daudz grūtāk.

Ja sāc veidot programmu, apsēžoties pie baltas lapas, tev nav jātaisnojas par to, kādā virzienā esi nolēmis programmu veidot.

Protams, programma jābūvē uzmanīgi un apdomīgi, lai mudinātu cilvēkus atklāt jaunu mūziku un koncertzāle iegūtu savu publiku, “ pārdomās dalījās “Het Collectief” menedžeris Herits Hērts (Gerrit Geerts), kurš “Lielo dzintaru” apmeklēja jau otro reizi un joprojām bija sajūsmā par koncertzāles arhitektūru, kas ir būtisks faktors un kas arī citos starptautiski strādājošos mūziķos rada interesi koncertēt Liepājā. Līdzīgi kā Bilbao pilsētā, kas pirms Gugenheima mūsdienu mākslas muzeja – arhitektūras šedevra - atvēršanas bija tikai viena no pilsētām Spānijā.

Mortona Feldmana darbs “Crippled Symmetry”
Mortona Feldmana darbs “Crippled Symmetry”

Sarunā pēc koncerta mūziķis Tons Frets (Toon Fret) pastāstīja: 

“Mazas pilsētas ir daudz mobilākas par lielajām, tāpēc ātrāk var attīstīt jaunas iniciatīvas, kuras izvirzīt priekšplānā, šādi iegūstot starptautisku uzmanību. To sauc par lokālo globalizāciju.

Piemēram, ja tev Parīzē koncerts nenotiek filharmonijā, tad par koncertu ārpus šaurā klausītāju loka var arī neuzzināt. Tas pats attiecas uz Londonu – tā ir gandrīz par lielu, lai iegūtu pilsētas uzmanību.

Blakus jautājumam, kā Liepājas Mākslas forumam atrast savu vietu starptautiskajā kartē, tikpat svarīgs jautājums – kādā veidā atveram šo jauno pasauli cilvēkiem? Tā nevar būt tikai vispārināšana, darot tās pašas lietas, ko visi citi. Tas ir darbs ar programmas veidošanu."

Liepājai ir senas mūzikas tradīcijas – Liepājas Simfoniskais orķestris ir vecākais Baltijā, agrāk pilsētā ir bijusi opera. Nozīmīgs kultūras audzinātājs ir Liepājas muzejs, kā arī Liepājas teātris, ar kuru “Lielais dzintars” sadarbojas, plānojot, piemēram, svarīgo pirmizrāžu datumus, šādi nenostādot publiku nevajadzīgas dilemmas priekšā.

"Lielais dzintars"
"Lielais dzintars"

 “Ja sākumā šķita, ka cilvēki “Lielo dzintaru” apmeklēja, lai apskatītos arhitektūru, tagad pārdošanas datos redzam, ka interese pieaug.

Arī mūsu programma aug arvien krāsaināka, un mēs atļaujamies arī sarežģītākus projektus. Tā ir pakāpeniska dinamika, kuru mēs pakāpeniski esam veidojuši. Mēs ticam, ka ir svarīga žanru daudzveidība, lai ikkatrs liepājnieks var atrast sev kaut ko sirdij tuvu.

Drosmīgi projekti klausītājus izglīto un ļauj iepazīt jaunas perspektīvas, uzsvēra “Lielais dzintars” un Liepājas Mākslas foruma mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.

Uz jautājumu, kā mūsdienās iedibināt jaunu tradīciju, ņemot vērā publikas apdomību un skepsi, Bartkeviča atbild: “Mēs ļoti daudz stāstām – sniedzam intervijas, veidojam izvērstus mārketinga tekstus. Mums ir savs laiks “Rietumu Radio” – katru otrdienu pulksten četros skaidrojam koncertzāles programmu. Koncertsērijā “Personīgi” pēc koncerta mākslinieki personīgās sarunās tiekas klausītājiem. Mēs graujam robežas un skaidrojot audzējam uzticību.”

Liepājas Mākslas forums
Liepājas Mākslas forums

“Liepājas Mākslas forumu apmeklē cilvēki no visas Latvijas – vakar atbrauca autobuss no Cēsīm, Rīgas, tāpat ir klausītāji no Kuldīgas un Ventspils. Koncertzāles kopumā palielina cilvēku mobilitāti.

Par ārzemniekiem, kas brauc apmeklēt tieši Liepājas Mākslas forumu, šobrīd runāt ir par agru, taču nākotnes vīzijā tas tā varētu notikt.

Tāpat jāsaprot, ka saistībā ar Liepājas Mākslas forumu mēs nevaram runāt par vairākiem tūkstošiem cilvēku – tas tomēr ir laikmetīgās mākslas festivāls, kas ir daļa no koncertzāles kopējās attīstības stratēģijas.

Ja mēs ar laikmetīgo mākslu nodarbotos katru brīvdienu, tas būtu par daudz. Forums notiek vienreiz gadā, un tad pasākumu intensitāte ir tik augsta, lai būtu iespēja sasūkties iedvesmu un tā kādam laikam pietiktu,“ sprieda Timurs Tomsons, “Lielā dzintara” vadītājs.

Liepājas Mākslas forums
Liepājas Mākslas forums

Nākotnes elpa

To, ka avangarda baudīšanai primāri ir vajadzīga sajušana un ļaušanās, nevis analizēšana, īpaši atgādināja horeogrāfes Virpi Pahkinenas deju izrāde “Deep Time”, kuras vēstījums bija apslēpts ķermeņa plastikā un trupas sinhronajās kustībās. Cilvēka ķermenis kļūst par daļu no kaut kā lielāka – dabas un kosmosa, un izrādē viskonkrētākais elements bija mūzika.

Izjautāta par globalizācijas ietekmi uz mākslu, horeogrāfe sacīja, ka globalizācija viņu skumdina. Apmeklējot citu zemi, viņa labprātāk redzētu tieši konkrētajai zemei raksturīgo.

Sestdienas naktī Liepājas Mākslas forums notika arī ārpus koncertzāles telpām – kultūras namā “Wiktorija”. Elektroniskās mūzikas nometnes “Baltic Trail” noslēgumā bija iespēja, ļaujoties dažādu ritmu, skaņu, trokšņu valdzinājumam, sajust nākotnes elpu.

Svētdienas pēcpusdienā kameroperā “Marija Stjuarte” burtiski saplūda gadsimti. Darbs veidots no dažādos laikos karalienei Marijai Stjuartei veltījumiem – no Roberta Šūmaņa līdz Karisimi, tautas dziesmām. Soliste Lore Binona dziedāja angliski, vāciski un itāļu valodā, meistarīgi iznesot sarežģīto karalienes portretu. Solisti pavadīja pianists Antonijs Romaņuks un Sofija Vandena Einde, kas virtuozi pārvaldīja lautas un teorbas spēli.

Kameropera "Marija Stjuarte"
Kameropera "Marija Stjuarte"

Kopējās atmosfēras radīšanai tika izmantots arī ieraksti – šāda izvēle ļoti piestāv mūsu eklektiskajam laikmetam, turklāt ievērojami vairāk pastiprina psiholoģisko spriedzi.

Skatuves askētiskajā scenogrāfijā būtiska loma bija gaismām un vizualizācijām.

Liepājas Mākslas foruma noslēgumā izskanēja veltījums Hārdijam Lediņam – albuma “Kuncendorfs un Osendovskis”  komponista Platona Buravicka veidotajā orķestra versijā, kuru Normunda Šnē vadībā izpildīja “Sinfonietta Rīga” un solisti - Orests Silabriedis un Ingūna Rubene.

“Kuncendorfs un Osendovskis” mudināja pārlieku neaizrauties ar simbolisma atkodēšanu, bet gan ļauties aizraujošam, emocionāli piesātinātam piedzīvojumam.

"Kuncendorfs un Osendovskis"
"Kuncendorfs un Osendovskis"

Jūlijs nav Augusts – tas jau katram ir skaidrs, lai gan pēdējos gados globālās sasilšanas dēļ pie mums Aprīlis mēdz kļūt par Jūliju. Ne par to ir stāsts. Abstraktās, iespējams, arī absurdās mākslas skaistums ir tajā, ka nav pareizi vai nepareizi. Ja sākumā “Kuncendorfs un Osendovskis”  tev būs pasaka - ļoti labi! Darbs mainīsies laikam ejot.

Noslēgumā

Šķiet, Latvijā tieši elektroniskajā mūzikā jēdziens “avangards” izpaužas visburtiskāk – sadarbībā ar novatoriskiem pašmāju elektroniskās mūzikas tehnikas ražotājiem, kā “Erica Synths” vai “Gamechanger Audio”, mākslinieki izspēlē savas domas, jūtas, idejas, kas plašākai publikai nav saprotamas un tāpēc nav interesantas.

Un, kas zina, šie elektroniskās mūzikas mākslinieki, iespējams, tieši te un tagad pavisam nejauši paredz arī mūzikas attīstības nākotni.

Tajā pašā laikā kaut vai 20. gadsimta pirmās puses lielo mūzikas domātāju idejas, kas jau ir kļuvušas par kultūras kanonu, Latvijā vēl joprojām ir jāapgūst, šādi veicinot lokālo izaugsmi.

Liepājas Mākslas forums šo izglītošanu veic mērķtiecīgi, stilīgi un pamatīgi.

No 11 Liepājas Mākslas foruma ietvaros notikušajiem pasākumiem apmeklēju astoņus, taču kvantitātei un skaitļiem šoreiz nav svara.  Pilnīgi pieņemu faktu, ka kvalitatīvās atklāsmes par forumā dzirdēto vēl tik apzināšos, laikam ejot. Māksla mums māca pacietību un vēl virkni citu kvalitāšu.

Liepājas Mākslas forums
Liepājas Mākslas forums

Starp citu, foruma ietvaros atklāto jauno mediju mākslas izstādi “Starpliktuvē” koncertzāles apmeklētāji varēs aplūkot vēl līdz pat 30. oktobrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti