No Rīhimeki, nelielas pilsētas 70 kilometrus aiz Helsinkiem, kur šobrīd atrodas vienīgais stikla muzejs visā Somijā, uz Rīgu atceļojuši vairāk nekā simts stikla priekšmetu. Uta Laurena, Somijas Stikla muzeja izstāžu kuratore, tos dala divās daļās – funkcionālie, tātad vāzes, svečturi un glāzes, un stikla objekti, kuriem nav praktiska pielietojuma.
„Praktiskie priekšmeti lielākoties vienmēr ir tieši, sakārtoti un eleganti," saka Laurena. "Tie nav pārāk krāsaini. Turpretī stikla mākslas objekti pārsvarā ir ļoti krāsaini, un daudziem no tiem piemīt humors. Tie ir veidoti ļoti brīvās formās, taču košās krāsas ir to galvenā atšķirība.”
Par vietu, kur saglabāt Somijas stikla ražošanas tradīcijas, Rīhimeki kļuva pagājušā gadsimtā, kad pilsētā vēl bija stikla fabrika. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, dārgo ražošanas izmaksu dēļ to deviņdesmitajos gados slēdza. Šobrīd Somijā stiklu apstrādā pārsvarā privāti mākslinieki. Uta Laurena uzskata, ka tieši pagātne spēj jaunos māksliniekus iedvesmot mūsdienās.
"Funkcionālo trauku veidošanu iedvesmo pagājušais gadsimts, laiks, kad somu stikla māksliniekiem bija vislielākie sasniegumi, tomēr mūsdienu mākslas darbus ietekmē arī senās itāļu stikla apstrādes tehnikas. Pat ja tie ir moderni darbi, var redzēt, ka ir izmantotas senas itāļu metodes," turpina Laurena.
Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Somijas stiklu pārstāvēs gan jaunie mākslinieki, gan vecmeistari. Kā vienu no lielākajām Somijas stikla leģendām izstādes koordinatore Latvijā Dace Ļaviņa atzīst Oiva Toiku ar krāsaino stikla putniņu figūru kolekciju.
„Tad ir jāmin arī Hari Koskinens, kas ir „Iittalla”, kas rūpnīcas galvenais dizaineris, mākslinieks. Viņa darbi atrodas arī Amerikā, dizaina muzejā „Momā”. Arī Markus Salo, kas ir arī uz mūsu publicitātes foto, mūsu ielūguma un plakāta, arī viens no vadošajiem māksliniekiem, kas tagad strādā Somijas dizainā,” stāsta Ļaviņa.
Jaunākajai izstādes dalībniecei ir 28, bet vecākajam māksliniekam – 86 gadi. Izstādes mērķis bija parādīt, kā pēdējos piecos gados attīstījusies Somijas stikla rūpniecība. Tomēr ideju nācies izmainīt, turpina Ļaviņa:
„Viņi gribēja veidot vēl vienu šādu retrospektīvu izrādi, sākot no 2010. gada, bet viņi saprata, ka to viņi vispār nevar izveidot, jo ir tik daudz Somijas stikla mākslinieku un dizaineru, nu, mums ir balta skaudība tieši par to.”
Uz jautājumu, kā somiem izdodas saglabāt senās stikla tradīcijas tik plašas, ka tās nav iespējams apkopot vienā izstādē, Dekoratīvā mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska ir lakoniska – somi ir daudz patriotiskāki par latviešiem.
„Katrā somu ģimenē jūs redzēsiet goda vietā kādu vai „Iittalas” produkciju, stikla putniņu slaveno. Šo priekšmetu ražošana, dabiski, ir dārga, jo tas ir roku darbs, pat ja tas ir formās liets. Jo lielā rūpnīca var eksistēt tikai tad, ja tā ražošana ir daudzos, daudzos eksemplāros. Līdz ar to stikla tradīcija saglabājas, bet vairāk nevis lielajās ražotnēs, bet mazajās studijās,” stāsta Baranovksa.
Izzināt Somijas stiklu Rīgā apmeklētāji varēs līdz pat gada beigām. Paralēli izstādei Lielajā zālē, kur iepazīt somu stikla mākslinieku darbus un tradīcijas mūsdienās, muzeja trešajā stāvā dažādu funkcionālu interjera priekšmetu izstādi izveidojis Somijas stikla priekšmetu ražotājs „Iittala”.
