Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Izvērtē atbalstu sakrālajam mantojumam

Glezniecības simpozijs «Silva Linarte»

Daugavpilī sācies starptautiskais glezniecības simpozijs «Silva Linarte»

Tas ir veltījums Latgales mākslinieces un ilggadējās mākslas pedagoģes Silvas Linartes piemiņai, ko Rotko centra darbinieki un mākslinieki nolēmuši izpaust caur glezniecības mākslas spektru. Daugavpilī sācies starptautiskais glezniecības simpozijs “Silva Linarte”.

„Saule un gaisma, ko tik ļoti mīlējusi un savos darbos atainojusi Silva Linarte,  no augšas šobrīd  dod gaismu priekš šī simpozija mākslinieku radošās izpausmes,” saka mākslinieces meita Ilona Linarte-Ruža, un simpozija rīkotāji un dalībnieki tic, ka šī gaisma un Silvas Linartes vienmēr pozitīvais skats uz dzīvi dos iedvesmu un spēku šī simpozija laikā iecerēto darbu tapšanai, kurā katrs no māksliniekiem  ieliks savu glezniecisko valodu un savu stāstu, bet tas viss būs veltījums Silvai Linartei.

Marka Rotko Daugavpils mākslas centra pārstāve Zane Melāne (viņa arī  pērn izdotā mākslinieces Silvas Linartes dzīvesstāsta izdevuma redaktore) izved caur centra zālēm, kur jau radoši rosās septiņi mākslinieki – Silvai Linartei veltītā simpozija dalībnieki.  Simpozijs ir mākslinieku artava un pateicība Silvai par viņas darbu.

Zane Melāne

“Silva bija ļoti talantīga, izcila māksliniece un arī talantīga pedagoģe. Viņas devums ir divkāršs. Viņa ir bijusi skolotāja tagad jau virknei labi zināmu mākslinieku, dizaineru un pedagogu.  Un, protams, otrais devums ir viņas māksla, kurai viņa veltīja sava mūža pēdējos gadus. Tādēļ mums likās svarīgi viņas piemiņu turpināt, turklāt arī mūsu mākslas centra kolekcijā ir gandrīz 50 viņas darbi un 20 mākslas darbi ir mūsu pārraudzībā, ko mums ir nodevusi viņas ģimenes.

Mēs jūtam sevī šo vēstījumu – nest tālāk Silvas Linartes vārdu un tādā veidā stāstīt par savu pilsētu, reģionu un starptautiskā līmenī arī par mūsu valsti. Silva bija īpaša māksliniece, ar savu īpašo māksliniecisko manieri, kas viņu atšķīra no citiem māksliniekiem,

viņas mākslas darbi ir ļoti iztēli raisoši, jūtīgi, emocionāli un ļoti stāstoši par viņu arī kā personību,” saka Zane Melāne.

Silva Linarte aizsaulē aizgāja pērn, šogad viņai būtu apritējuši 80 gadi, pirms trim gadiem Silva bija Latvijas Radio raidījumu cikla „Mākslinieka darbistabā” viešņa, toreiz mūsu  kolēģiem atklāja savas skatu uz glezniecību kā mākslu, un to kā top viņas gleznas.

“Gleznošana nav reizrēķins, ko tu vienreiz iemācies un visu mūžu zini. Gleznošanai visu laiku ir jāuztur sevi tādā pacilātībā un jānoskaņojas, kā aktierim, ejot uz skatuves,” tā Latvijas Radio teica Silva Linarte.

Ideja par māksliniecei veltīta simpozija rīkošanu Marka Rotko centrā pieder māksliniekam un Marka Rotko mākslas centra direktora vietniekam Mārim Čačkam, lai tas būtu sava veida veltījums Latgalē dzimušajai un tik ļoti dzimteni un līdzcilvēkus mīlējušajai māksliniecei.

“Tas bija reizē sarežģīts, bet tajā pašā laikā vienkāršs un mums – Rotko centra komandai un mūsu apmeklētājiem – ļoti saprotams izšķiršanās solis. Diemžēl pērnā gada vasarā Silva no mums aizgāja, lai gleznotu citā dimensijā. Silva bija viens no tiem cilvēkiem, ar kuriem mums centrā bija visciešākais un vismīļākais satikšanās moments kopš centra atklāšanas. Protams, jau agrāk mēs daudzi kolēģi Silvu pazinām gan kā pilsētas galveno mākslinieci, gan kā mākslas pedagoģi un kā gleznotāju. Bet tas siltums, kas no Silvas mājoja, atnākot  šeit, vienmēr bija jaušams,” stāsta Māris Čačka.

Māris Čačka

Čačka atklāj, ka māksliniece uz mākslas centru nākusi ar pašas audzētiem tomātiem, savukārt vasarā Rotko centrā pie improvizētās siltumnīcas audzēti pipari un tomāti no Silvas Linartes nestajiem stādiem.

„Silva bija tas cilvēks, kuram mēs esam gatavi veltīt daudz, veidot vēl vienu glezniecības simpoziju, nosaucot to Silvas Linartes vārdā, godinot viņas piemiņu, cienot to, ko viņa savā dzīvē paveikusi glezniecības laukā,

un aicinot starptautiskajiem māksliniekiem novērtēt viņas devumu Latvijas glezniecības ainā un, iedvesmojoties no viņas veikuma un bāzējoties, ieraugot mūsu kolekcijā esošos Silvas Linartes darbus, kā veidot savu priekšstatu par savu glezniecību,” atzīst Māris Čačka.

Simpozijā piedalās māksliniece Guna Millersone no Talsiem.

“Pirms ierasties, es izlasīju Zanes Melānes veidoto grāmatu par Silvu Linarti, viņas dzīvi un likteni. Mums ir arī šis tas radniecīgs, es saprotu, ka viņa ir gleznojusi ar platām pindzelēm, tāpat kā es. Un tā māksla tāda steidzīga, kas man tik ļoti saprotama. Tas otas raksts, kas viņai bija svarīgs, kā ir laimējies uzsviest, kāda tā gleznas virma beigās sanāk,” atklāj Guna Millersone.

Guna Millersone

Silvai Linartei profesionālais skats uz krāsām un mākslu ielikts jau bērnībā, tieši bērnības iespaidi Latgalē arī devuši impulsu gleznot, tā toreiz, 2016. gada nogalē raidījumā „Mākslinieka darbistabā” stāstīja pati māksliniece

Lai šī simpozija mākslinieki, kas pārstāv Zviedriju, Spāniju, Krieviju, Poliju, Lietuvu un Latviju, varētu vēl vairāk izjust Silvas Linartes darbošanās vidi un gūt vēl vairāk iedvesmas saviem darbiem, Rotko centra darbinieki tos aizvedīs uz mākslinieces Skrindu mājām, kur viņa strādāja un gleznoja.

“Veidojot vēl vienu  garīgo dimensijas lauku, lai sajustos tajā vietā, kur Silva vislabprātāk gleznoja  pie dabiskās gaismas savā plašajā, gaišajā verandā, viņi ieraudzīs tur vēl citus Silvas darbus. Tā ir vide, kas veidos šī simpozija atlasīto mākslinieku izpratni un domu gājienu. Protams, katrs ieliks savu glezniecisko valodu un savu stāstu, bet caur šo divu nedēļu simpozija  programmu  kādu graudu viņi paņems no tā un savos darbos ienesīs. Un tas būs veltījums Silvai,” uzskata Māris Čačka.

„Mamma negaidīja pateicību, bet visu darīja no sirds,” atzīst mākslinieces meita Ilona Linarte-Ruža. Viņa ar saviļņojumu raugās uz mammai veltīto  simpoziju un bilst, ka mammai ļoti svarīga bija gaisma un saule, un tā noteikti vadīs šī simpozija dalībniekus.

Ilona Linarte-Ruža

“Priekš manis tas ir ļoti liels, liels gandarījums, jo mana mamma teiktu - ko tad es tādu esmu izdarījusi, lai manā vārdā būtu simpozijs. Vienmēr viņa darīja savu darbu no sirds un nekad negaidīja, ka kāds viņai pateiks paldies. Bet nu šī laikam ir tā reize, kad viņu atceras, viņas darbu un doto ieguldījumu Latgales un dzimtenes labā.

Mammai vienmēr bija ļoti svarīga gaisma, viņa katrā savā darbā mēģināja parādīt telpu, gaismu.

Man liekas, jebkuram lielākais gandarījums ir tad, kad savā darbā vari parādīt sevi, arī caur gaismu, varbūt ne tiešā, bet pārnestā nozīmē, bet tam darbam jābūt pozitīvas enerģijas darbiņam, un es ļoti ceru, ka šis laiks un  šī  burvīgā vasara  šo pozitīvo enerģiju dos, jo saule no augšas dod šo gaismu,” tā Ilona Linarte-Ruža.

Simpozija “Silva Linarte” dalībnieku darbu izstādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā  atklās 5. jūlijā plkst. 16.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti