Brektes un Svilāna kinētiskie un skaņas darbi ir lielā mērā veidoti no ikdienišķiem objektiem. Daudzas no izstādē redzamo instrumentu sastāvdaļām ir "redīmeidi" – robotu putekļu sūcēji, fēns, gaisa atsvaidzinātāji, gultas rāmis, krēsli un citi objekti, kas atrodami lielā daļā mūsdienu mājokļu. Protams, izstādē šie rīki uzvedas citādāk, nekā esam pieraduši tos lietot vai kam tie ir paredzēti. Fēns, kas iekārts no griestiem, pūšot gaisu, sitas turpu šurpu pret tukšu gultas rāmi. Robotu putekļu sūcējs braukā apkārt, kratot un skandinot uz tā uzkārtās gliemežvāku kompozīcijas. Instrumentus iedarbina sensori, un tādēļ, stāstot par "Skaņurīku" izstādi, Brekte arī piebilst, ka skatītājs ir tas, kas nevis šos instrumentus spēlē, bet "palaiž". Katram izstādes apmeklētājam kopējā skaņu kompozīcija atšķirsies. Reizē šo materiālu pielietojums "Skaņurīku" izstādes-eksperimentālās laboratorijas kontekstā liek pārdomāt mūsu ikdienas rīkus, to pielietojumu, mijiedarbi ar vidi mums apkārt un tāpat arī tradicionālo kultūru kā kaut ko potenciāli mainīgu.
Notikuma aprakstā teikts, ka zināšanas par tradicionālo instrumentu īpašībām tika nodotas mutvārdu veidā – pēc atmiņas, kas ir devis un arī šobrīd dod iespēju jaunradei to īstenošanā. Tādējādi šie lielformāta darbi atgādina, ka atšķirībā no tā, ko patīk skandināt daudziem "tradicionālo vērtību" aizstāvjiem – potenciāls mainīties un attīstīties līdz ar laiku ir ierakstīts arī daudzu tradicionālās kultūras objektu un rituālu identitātē.
Izstādes kontekstā ir interesanti pārdomāt arī to, ko saprotam ar latviešu tradicionālo kultūru – varbūt uz to ir iespējams skatīties nevis kā uz kaut ko statisku, bet gan kā uz procesu, kas turpinās arī vēl šodien?
Mākslinieku izvēle izmantot mūsdienu sadzīves instrumentus, lai interpretētu vēsturiskus skaņurīkus, liek pārdomāt ikdienas rituālus, kas ir aktuāli cilvēkiem šeit un tagad, jo patīk tas vai nē, daudzi gaisa atsvaidzinātāja pūtienu dzird biežāk par bērza tāss izlocītu gaisskani. Mūsdienu "redīmeidu" izmantošana instrumentu veidošanā atgādina, ka apkārt nepārtraukti dzirdamas dažādas skaņas un ka katrs mēs varam tās izmantot arī radošiem nolūkiem. Bet tās ir tikai sastāvdaļas mākslinieku veidotajos instrumentos, kuros izmantota arī mūsdienu skaņas tehnika un dažādi materiāli, ko nav veidojuši cilvēki. Skaņas, kas rodas no Brektes un Svilāna instrumentiem, nav cinisks komentārs par mūsdienu patērētāju sabiedrību, bet gan ir spocīgas, elektroniskas, kosmiskas parādības. Tās ne slavina, ne nonicina šobrīd aktuālo dzīvesstilu, bet gan izmanto sev lielākoties viegli pieejamus materiālus, lai izveidotu kaut ko jaunu.
Blakus Brektes un Svilāna mākslas darbiem izstādīti arī dažādu pasaules tautu instrumenti no Kārļa Auzāna kolekcijas. Izstādītie kolekcijas instrumenti, kas nāk no astoņām pasaules valstīm, arī norāda uz izstādes virzību – spēcīgu interesi uzzināt, mēģināt un darīt. Skatītājs ir aicināts iepazīties ar daudzveidīgo instrumentu klāstu un pasaules skaņu daudzveidību, un, kā intervijai televīzijā saka mākslinieki – pats labākais, kas no šī visa varētu notikt, būtu, ja apmeklētāji paši sāktu eksperimentēt un veidot savus instrumentus no sev pieejamiem materiāliem. "Skaņurīku" ietvaros norisinās arī notikumu programma ar sarunām un koncertiem, un tāpēc zālē ir ierīkota gan vieta ideju apmaiņai, gan koncertvieta. Parastā izstādes dienā sarunu vietā iespējams iepazīties arī ar Valda Muktupāvela grāmatu "Tautas mūzikas instrumenti Latvijā". Pavadošo programmu 15. oktobrī noslēgs Brektes, Svilāna un Māra Butlera tumšās elektroniskās mūzikas projekts "+K+M+B".
Lai gan "Skaņurīki", protams, ir izstāde, autoru izvēle to nodēvēt par "eksperimentālu laboratoriju" arī labi atbilst notikuma būtībai. Programma ar sarunām un koncertiem, atlasīto kolekcijas instrumentu ekspozīcija un arī paši Brektes un Svilāna darbi dod vēlmi uzzināt vairāk par to, kā cilvēki vēsturiski radījuši objektus, kas viņus motivējis to darīt, un kā apkārt esošie priekšmeti rada mūsu skaņutelpu šodien. Visi ir mudināti iet un meklēt savus skaņurīkus arī ārpus izstādes telpām.
Izstāde "Rīgas Mākslas telpā" skatāma līdz 15. oktobrim.
