Glezniecību mēs varam nodēvēt par klasiskā laikmeta mākslu, fotogrāfiju - par modernā laikmeta mākslu, bet datu vizualizācija ir mūsu tīklotā digitālā laikmeta māksla.
"Savā 15 gadu jubilejā RIXC festivāls maina fokusu un no interneta kultūras un mākslas plus komunikācijas idejām mēs pārejam uz dziļākiem mākslas un zinātnes laukiem," stāsta RIXC sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Bebre.
Festivāla ietvaros notiekošajā izstādē ir četrpadsmit starptautisku mākslinieku darbi ar divu veidu pamatvirzieniem. Viens no tiem ir mākslinieki un datu dizaineri, kuri strādā ar lielu datu vizualizācijām. Otrs – mākslinieki, kuri strādā ar sevis paša radītiem datiem.
Viens no darbiem ietver datu vizualizāciju par to, cik daudz cilvēku ASV ir nogalināti, izmantojot šaujamieročus, un paralēli, pamatojoties uz medicīnisko vēsturi, izskaitļots iespējamās dabīgās nāves laiks un iemesls. Un tieši datu konkrētā satura dēļ māksliniekiem datu vizualizācija ir kā jauns izaicinājums mākslā.
"Mēs varam nonākt pie ļoti abstrakta rezultāta, pie abstrakta attēla, pie abstrakta kustīga attēla, kas mums ļauj iztēlei kaut kādā veidā attīstīties. Bet tur apakšā ir ļoti konkrēts saturs, no kā tas ir radies, un tur es redzu lielu potenciālu arī mākslā," skaidro mākslinieks, izstādes kurators Raitis Šmits.
Izstādes darbos ņemtie dati ikdienā ir ikvienam pieejami, izstādes mākslinieki pasniedz gan kultūras gan politiskos notikumus abstraktā veidā no cita skatu punkta. Viens no tādiem ir RIXC festivāla īpašais viesis Ļevs Manovičs no ASV, kurš savā darbā iekļauj apmēram 13 000 ''Instagram'' aplikācijā publicētās bildes ar nosaukumu “Kijeva 144 stundās”. Visas bildes uzņemtas 144 stundās - laikā, kad Kijevā neatkarības laukumā notika protesti.
Interesanta šī izstāde varētu būt arī kino gardēžiem un pētniekiem, jo daži darbi pēta filmu vizuālo valodu un salīdzina dažādu kinofilmu dinamiku un krāsu paleti, vizualizējot filmu savstarpējo ietekmi. Gribas brīdināt, ka apjomīgo datu dēļ šī izstāde prasīs ilgāku apmeklējuma laiku nekā parasti.
