Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai aizsargājamu augu dēļ upurēs kultūrvietu?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kāpēc atkal sadārdzinās un kavējas JRT pārbūve?»

Kultūršoks: «Vai aizsargājamu augu dēļ upurēs kultūrvietu?»

Daba vai māksla? Vakarbuļļu skulptūru parka iecerēm ceļā stājas vides aizstāvji

Starptautiski atzītā latviešu tēlnieka Paula Jaunzema mūža darbam – akmens skulptūru parkam Vakarbuļļos – ierēdniecība vairs neredz tālāku turpinājumu. Vairāk nekā 4 tūkstošu hektāru lielā dabas parka “Piejūra” administrācija neatbalsta mākslinieka lūgumu pat par 30 metriem palielināt skulptūrām atvēlēto laukumu Buļļupes krastā. Parka dabas aizsardzības plāna projekta vadītāja Ilze Priedniece norāda, ka tālāka parka attīstība gar upes krastu nav pieļaujama, jo dabiskais krasts tā teritorijā ir iznīcināts, kā arī tur vairs neaugot ļoti retas sugas augs – jūrmalas armērija.

ĪSUMĀ:

Akmens skulptūru parkam Vakarbuļļos liegta tālāka attīstība

Tēlniekam Paulam Jaunzemam sāp sirds. Mākslinieks Buļļupes krastā līdzās savām mājām 27 gadu laikā ir izveidojis skulptūru parku, kurš diennakts gaišajā laikā pieejams ikvienam apmeklētājam. Interesentu nav maz. Vieni brauc apbrīnot, citi meditēt.

Tomēr valsts un pašvaldības ierēdņi tālākas iespējas parka attīstībai liedz, jo teritorija atrodas dabas parkā "Piejūra" un dabas daudzveidības saglabāšana izvirzīta kā prioritāte.

Paulam Jaunzemam to grūti saprast: "Mēs, Latvija, esam kultūras zeme. Galu galā šis arī ir kā kultūras objekts, un, ja reiz ir viens faķīrs, viens fanātiķis to visu veidojis uz altruisma pamata un gatavs to veidot tālāk, valstiskām institūcijām vajadzētu nākt ar sapratni, nākt uz sadarbību, nākt palīgā."

Pašvaldības un valsts institūcijas pateikušas "nē" tēlnieka plāniem paplašināt parku, un viņam nav ne jausmas, kur atrast vietu 11 skulptūrām, kuras patlaban viņš veido rudenī gaidāmajai personālizstādei Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā: "Kad es tās atvedīšu atpakaļ no izstādes, ir aktuāls, neatrisināts jautājums – kur tās izvietot.

Šī vieta jau tagad ir faktiski tik piesātināta ar skulptūru objektiem, ka te starp esošajiem darbiem vairs nevienu citu īstenībā nevar novietot.

Ļoti aktuāli būtu kaut vai 30 metri, kā es lūdzu te paplašināt ekspozīcijas zonu tālāk gar upes krastu, bet esmu saņēmis tādu kā noraidījumu, atteikumu un šis jautājums paliek atklāts. Man jāmeklē risinājums, kāds tas varētu būt – šobrīd esmu neziņā."

Tēlnieka Paula Jaunzema skulptūru parks Vakarbuļļos

Skulptūru parks izveidots dabas liegumā

Paula Jaunzema jaunajiem darbiem konkurenti par vietu zem saules "Natura 2000" teritorijā, kuras attīstības plāns izstrādāts diviem gadiem, ir smiltāja neļķes, purva mātsaknes, spidiļķi un arī ūdri.

Dabas parka "Piejūra" dabas aizsardzības plāna projekta vadītāja Ilze Priedniece norāda, ka individuālajos noteikumos ir iezīmēta teritorija, kurā izvietotas skulptūras: "Mēs mēģinājām iziet uz kompromisu, lai arī mākslinieku pārāk neierobežotu, un arī tamdēļ

individuālajos noteikumos ir iezīmēta šī teritorija, kur drīkst uzstādīt šos mākslas darbus, lai gan tā ir dabas lieguma zona. Tēlnieks tur savu parku veidot drīkst.

Bet kaut kur ir tā robeža, jo tā pat nav mākslinieka privātā zeme. Tā ir pašvaldības zeme." Ilze Priedniece uzskata, ka

tālāka parka attīstība gar upes krastu nav pieļaujama, jo dabiskais krasts tā teritorijā ir iznīcināts. Tur vairs neaugot ļoti retas sugas augs – jūrmalas armērija, kas turpat tālāk gar Buļļupi augot.

"Varbūt ir kāda cita vieta dabas parkā, kuru arī var izdaiļot ar šīm skulptūrām. Pie peldvietas, kaut kur, kur nav tik svarīgi biotopi kā šajā vietā," pieļauj Ilze Priedniece.

Tēlnieka Paula Jaunzema skulptūru parks Vakarbuļļos

Jāmeklē kompromiss starp dabu un mākslu

No 4180 hektāru plašā Piejūras dabas parka, kas atrodas Rīgas pilsētas, Carnikavas un Saulkrastu teritorijā, Paula Jaunzema skulptūru parks aizņem apmēram 0,1 ha. Skulptūru parka attīstības projekta vadītāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule uzskata, ka gudri būtu panākt izņēmumu par labu māksliniekam attiecībā uz lieguma teritorijas izmantošanu: "Es domāju, ka tas arī būtu vislētākais variants, lai Paulam Jaunzemam, ja viņš grib attīstīt savu akmens skulptūru parku, nevajadzētu doties uz kādu citu pilsētu un piedāvāt šo kur citur. Te nu saskaras mūsu valsts un dabas intereses ar kultūru un mākslu."

Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības katedras vadītājs Gļebs Panteļejevs izvēlas mākslu: "Ja Latvijā būtu tāds bruņinieka tituls, tad Pauls pirmais to būtu pelnījis. Man pat grūti iedomāties, kurš vēl. Iespējams, ka Ilmārs Blumbergs, kura nav vairs starp mums. Jo tie ir tādi cilvēki, kas kalpo.

Pauls nevis vienkārši taisa skulptūras, pārdod vai strādā, bet viņš kalpo. Tā ir ļoti liela starpība. Un tas ir viņa mūža darbs. Izcils mūža darbs. Nesavtīgs un absolūti grandiozs.

Es vēroju viņu no otras Buļļupes puses. Es otrā krastā meditēju uz tiem darbiem, jo tie ir brīnišķīgi."

Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste norāda, ka skulptūru izvietošana nav pretrunā ar dabas parka mērķiem, taču tikai teritorijā, kuru pieļauj Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi:

"Kultūras vērtības vispār nevarētu būt pretrunā ar dabas vērtībām, jo dabas aizsardzība būtībā ir kultūras sastāvdaļa, un mēs nevarētu nonākt pie tā, ka, saglabājot vienu, iznīcinām otru, vai attiecīgi otrādi.

Bieži vien šie kompromisi nav vienkārši, bet viņi ir jācenšas atrast, it īpaši, ja ir situācijas par kaut ko ļoti retu, ko iznīcinām ar cilvēka rīcību. Tā kā te risinājumi ir jāmeklē. Un šeit ir vēl viens aspekts – sūdzas arī citi iedzīvotāji, māju īpašnieki, kas nevēlas, ka šāda lieta tiek paplašināta. Tas rada papildu cilvēku, transporta pieplūdumu, papildu slodzi uz šo teritoriju."

Tēlnieka Paula Jaunzema skulptūru parks Vakarbuļļos

Parkam nav juridiska statusa

Pagaidām kompromisa nav. Taču Astrīda Rogule stāsta, ka beidzot sācies papīru darbs par zemes iznomāšanu no pašvaldības, uz kuras īpašuma atrodas skulptūru parks: "Ir unikāls parks un arī unikāla situācija, ka šim parkam nav juridiska pamata. Pirms vairākiem gadiem mēs, labas gribas vadīti, sākām šo procesu, lai nostiprinātu juridisko statusu kultūras punktam, arī kultūras tūrisma galamērķim, kā tas bija arī pandēmijas laikā. Sākās sarakste ar Rīgas domi, ar VARAM un pašās beigās ir tas, ka tās rokas ir vēl vairāk sasietas." Garus gadus Rīgas dome par īpašuma tiesību noformēšanu nebija interesējusies. Pašvaldības pārstāvei Ritai Lazdai īsti nav atbildes, kāpēc līdzšinējo 27 gadu laikā ar mākslinieku nav tikušas sakārtotas īpašuma tiesības: "Man būs grūti komentēt par to, kādas sarunas ar šo tēlnieku ir notikušas iepriekšējo domes sasaukumu laikā. Es pieļauju, ka gluži tā nav, ka neviens ar viņu nav runājis."

Tikmēr Pauls Jaunzems Valsts ieņēmumu dienestā ir iesniedzis dokumentus, lai parkam piešķirtu sabiedriskā labuma organizācijas statusu: "Kad es saņemšu šo statusu, tad, iespējams, ka Rīgas pilsēta man piešķirs bezmaksas nomā šo teritoriju.

Tas viss ir skaisti, bet tas neatrisina šo galveno sāpi – teritorijas jautājumu. Tā galvenā problēma ir, ka ir ierobežota šī teritorija un man vajadzētu mazliet pavirzīties – šo ekspozīciju pavirzīt tālāk, vēl jo vairāk, jo šeit nemitīgi notiek krasta erozija. Un to vajadzētu jebkurā gadījumā mēģināt stiprināt. Glābt kaut kādā veidā."

Tēlnieka Paula Jaunzema skulptūru parks Vakarbuļļos

Pauls Jaunzems gatavs skulptūras parku dāvināt Rīgai

Tēlnieks cer, ka spēs ar pašvaldību vienoties, lai skulptūru parks nav jāpārceļ uz citu vietu:

"Ja pilsēta ir gatava nākt uz sadarbību, domājot par šī skulptūru parka tālāku attīstību, es esmu gatavs visu sava mūža darbu pilsētai dāvināt, nesaņemot pretī neviena centa, bet nekas nenotiek šajā jomā.

Es nevaru pasauli izmainīt, es varu darīt tikai to, ko mana sirds liek darīt, un to es arī daru."

Rīgas dome pagaidām par iespēju šādu dāvinājumu pieņemt runā izvairīgi. Viss jādara, kā to paredz normatīvi. "Saistībā ar dāvinājumu ir procedūra, lai tāda iespēja tiktu izskatīta gan Pieminekļu padomē, gan domē, tēlniekam ir jāvēršas ar iesniegumu par to, ka viņš ir gatavs dāvināt šīs skulptūras, un tālāk jau attiecīgi uz šī iesnieguma pamata viss tiek risināts," skaidro domes pārstāve Rita Lazda. 

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs uzskata, ka tā būtu karaliska dāvana, kuru tāpat vien nevajadzētu pieņemt: "Tur taču ir ieguldīts ne tikai mākslinieka darbs, viņa intelektuālais devums, tas taču ir nenormāli dārgi,

jo – parēķiniet katru dimanta disku, katru cietsakausējuma bori, katru kilovatstundu, viņš taču maksāja savu naudu par to visu, tas nav radies tukšā vietā un ne no kā, tas ir ļoti dārgs process, tāpēc cienīsim savu kultūru galu galā. Tā ir tāda karaliska dāvana, kāpēc tikai jādāvina?  Kāpēc nevar par fantastisku darbu, par mūža darbu arī samaksāt?"

Tikmēr Ilze Priedniece brīdina, ka, pirmajā vietā liekot mākslu, nevis dabu, var nākties maksāt arī soda naudas Eiropai par dabas lieguma noteikumu neievērošanu:

"Šādu vietu ar tām sugām ir ļoti maz, bet skulptūras var izstādīt arī citās vietās, kur tas neapdraud retas sugas. Teorētiski pēc burta, ja ņemtu, tad viņam varētu likt to visu jaukt nost un atjaunot to biotopu, bet mēs jau to nedarījām, jo mēs jau saprotam, ka tā ir tāda vieta, kur cilvēki brauc skatīties, un vienkārši atstājām to, kā ir. Bet negribētos tomēr, lai uz priekšu viņš pa krastu turpina to apbēršanu."

Drīz Pauls Jaunzems uzņems ciemiņu – raidsabiedrības BBC korespondenti Moniku Braunu. Žurnāliste skulptūru parkā viesosies divas dienas, jo "līdz saknēm" grib izzināt, kā projekts ir sācies, veidojies un kā tas sasaucas ar kultūrpolitiku Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt