Pasākumā Akuratera muzejā par Teodora Zaļkalna radošo darbību, rokraksta īpatnībām latviešu tēlniecības kontekstos sarunāsies mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne un tēlnieka skolniece – māksliniece Ēvī Upeniece (1925), informēja Memoriālo muzeju apvienības pārstāvis Kaspars Zalāns.
Upeniece 1952. gadā ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Viņas diplomdarbs bija “Artūra Frinberga portrets”, un tā vadītājs bija Teodors Zaļkalns. Savā daiļradē Ēvī Upeniece strādājusi galvenokārt stājtēlniecībā, portretu žanrā un dekoratīvajā tēlniecībā. Portretos attēlojusi pārsvarā sievietes – Astrīdu Kairišu (1975), Maiju Tabaku (1976), Ausmu Kantāni, Viju Artmani (abas 1977), Olgu Lisovsku (1979), Elzu Radziņu (1981).
Pasākumā par Teodora Zaļkalna veidoto Jāņa Akuratera portretu un citām liecībām par tēlnieku dzejnieka kolekcijā stāstīs muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un galvenā speciāliste Maira Valtere.
Tēmas pasākuma norisei: Teodors Zaļkalns, Jānis Akuraters, Alfrēds Kalniņš. Ceļi un krustceļi. Sarunājas: māksliniece Ēvī Upeniece un mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne; Teodora Zaļkalna mākslas darbi un memoriālie priekšmeti Akurateru ģimenes kolekcijā – muzeja vadītāja Ruta Cimdiņa un muzeja galvenā speciāliste Maira Valtere; Alfrēda Kalniņa solo dziesmas – izpilda Miervaldis Jenčs, pie klavierēm – Māris Žagars.
Teodors Zaļkalns (1876–1972) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Tēlniecības katedras vadītājs (1944–1958). Kā pasūtījuma darbus veidoja rakstnieka Jāņa Akurātera (1929) un dzejnieces Aspazijas (1931) krūšutēlus, dzejnieka Jāņa Poruka kapa pieminekli Meža kapos Rīgā (1930) un Fr. Bārdas piemineklī Umurgas kapos (1933). Viņa stilu raksturo abstrahētu monolītu formu savienojums ar īpaši izsmalcinātu to plastiku un faktūru.
Jāņa Akuratera muzejā starp dažādu mākslinieku radītiem mākslas darbiem ir apskatāms arī 1929. gadā Teodora Zaļkalna veidotais dzejnieka Jāņa Akuratera krūšutēls. Uga Skulme 1931. gadā par Akuratera krūšutēlu raksta, ka virsmas apdare ir veidota ar “glezniecisku paņēmienu”: “Nelīdzena, grumbainā virsma bronzā mīkstina asās šķautnes, viņa neitralizē mazliet gaismu. Zināmā mērā šāda virsmas apdare atgādina īsto gleznotāju vairīšanos no lieliem kailiem laukumiem. Lai šos laukumus atdzīvinātu, viņi liek vibrēt viņos dažādu krāsu sīkākiem laukumiem.”
Viens no ļoti tuviem Teodora Zaļkalna draugiem bija arī komponists Alfrēds Kalniņš (1879–1951). 1956. gadā savu draugu tēlnieks arī portretējis. Alfrēda Kalniņa dziesmas pasākumā izpildīs tenors Miervaldis Jenčs. Pie klavierēm būs Māris Žagars.
Miervaldis Jenčs absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu Bruno Egles klasē (1990). Vokālo meistarību papildinājis 1992. gadā E.C.O.V. Vasaras skolā Ģentē (Beļģija) un 1994. gadā Itālijas pilsētā Bari pie profesores Katjas Andželoni. Latvijas Nacionālās operas solists kopš 1992. gada.
Māris Žagars absolvējis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), koncertējis 17 valstīs, veido aranžijas instrumentāliem un vokāliem sastāviem, kā arī spēlējis par godu ASV valsts sekretāres Madlēnas Olbraitas vizītei Latvijā.
Šis būs piektais pasākums Valsts kultūrkapitāla fonda un Jāņa Akuratera biedrības atbalstītājā ciklā “Māksla Akuratera mājā”. Pasākumu ciklā tiek runāts par tiem māksliniekiem, kuru darbi ir apskatāmi Jāņa Akuratera muzeja ekspozīcijā. Iepriekšējie pasākumi bija veltīti Valdemāram Tonem, Konrādam Ubānam, Jāzepam Grosvaldam un Niklāvam Strunkem.
