Grafikas festivāls “Printmaking In” ir starptautisks festivāla zīmols, kas radies Igaunijā, Pērnavā, 1998. gadā. Arī šogad tūlīt pēc izstāžu atklāšanas Rīgā mākslinieki devās uz Pērnavu, kur turpinājās festivāla norise.
Atklāšanas performancē aiz dūmusveču radītās baltās dūmakas, tai izklīstot, parādās trīs igauņu mākslinieki ar lietussargiem, jo atklāšanas diena ir viena no lietainākajām – un lietus ir kā papildu efekts šai performancei.
Festivāla kuratore Ieva Nagliņa kopā ar igauņu kolēģi atklāj festivālu un arī izstādi „Nomales intimitāte” Kalnciema kvartāla galerijā. Izstādē skatāmi latviešu, igauņu un lietuviešu mākslinieku grafikas darbi. Ar saviem darbiem iepazīstina māksliniece Justīne Lūce.
"Es pārstāvu šo izstādi ar trausliem grafikas darbiem, kuros ir attēlota daba, kuru es izsaku ar savām emocijām. Tie ir grafikas metodē, ko pirms vairākiem gadiem es atklāju ar savu profesoru Venēcijas Mākslas akadēmijā," iepazīstina Justīne Lūce.
Tās pamatā ir fotogrāfija, bet tajā pašā laikā darbi ir neatkārtojami, jo katru reizi, izmantojot fotogrāfiju, tie ir citādi. Lūse arī norāda, ka diviem darbiem ir izmantota viena fotogrāfija, bet to nevar pamanīt.
"Viņiem ir pielikti klāt nosaukumi, kas dod jau tā kā atsperes punktu, ar ko sākt, lai arī man patīk tas, ka darbiem nav nosaukumu, jo tad es domāju, ka pašam cilvēkam ir vieglāk komunicēt ar darbu," uzskata Lūce.
Ar Svenu Neilandu šovasar tiekamies otro reizi, pirms neilga laika viņa veikumu varēja aplūkot vienā no izstādēm „Mākslai vajag telpu”, tagad savus grafikas darbus mākslinieks rāda Kalnciema kvartāla galerijā.
"Tas darbs, ko es šoreiz esmu eksponējis, ir mans bakalaura darbs Latvijas Mākslas akadēmijā. Un tas ir radīts jau pirms festivāla. Tajā brīdī, kad kuratore Ieva Nagliņa mani uzrunāja un pastāstīja par šī festivāla tēmu, es domāju par to, vai radīt kādu jaunu darbu šo tēmu. Patiesībā es biju jau sācis taisīt jaunu darbu, bet tad es atcerējos savu bakalaura darbu, par kuru es jau biju aizmirsis, un
tur tik ļoti saskanēja tā tēma un noskaņa un sajūta, par ko es biju domājis, taisot viņu toreiz, pirms gada, ka es tomēr izlēmu, ka jāparāda šos darbus plašākai publikai," skaidro Svens Neilands.
Savukārt no jauna iesāktais darbs aizceļojis uz izstādi Pērnavā.
"Tas arī ir par nomali, bet varbūt tas ir tādā nedaudz filozofiskā ziņā, jo tas darbs, ko radīja no jauna, ir zīmējums, lielformāta abstrakcija. Šis darbs, man šķiet, tiešāk saskan ar šo festivāla tēmu," turpina Neilands.
Festivāls kopš 1998. gada notiek Igaunijā un to organizē biedrība "Grafikas kamera" un mākslinieku apvienība "NON GRATA" (Igaunija). Ceturto reizi tas risinās Latvijā, un ar festivāla tēmu iepazīstina Ieva Nagliņa.
„Latvijā tēma ir „Nomales intimitāte”, un igauņi mazliet paturpināja, un viņu tēma ir „Galējais skaistums”. Tāpēc igauņu mākslas izstāde ir ar šo nosaukumu. Viņi ir festivāla dibinātāji, un mēs esam kā tāda franšīze Rīgā, mēs to turpinām,” atzīst Ieva Nagliņa.
„Šī igauņu grupa lauž visus stereotipus par igauņiem, jo viņi ir ekspresīvākie igauņi, kādus pazīstu, tāpēc mēs viņus aicinām. Viņi ir grafiķi un performanču mākslinieki.”
Izstādes apskatāmas gan Kalnciema kvartāla galerijā, gan Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, gan citviet Āgenskalnā.
„Tas likās atbilstošākais tēmai, tā, protams, nav nomale, bet
šīs vietas un rajons ievieš nelielu intimitāti, kas ļauj izcelt grafikas kā tehnikas intimitāti, jūtīgumu, arī performanci, kas ir klātesoša forma.
Mākslas veids, kas tev rada neērtību, jo esi tur blakus, esi nepastarpināti saistīts ar šo cilvēku kā vērotājs un mākslinieks,” uzskata Nagliņa.
Hāgenskalna komūnā skatāma Amerikas mākslinieka Ērika Paipera izstāde „Lēna izbalēšana”. Minēšu tikai dažu darbu nosaukumus - „Vienkārša tikšanās”, „Vārdi būrī”.
„Darbi, kas šeit redzami, ir monotipijas, sietspiedes un arī nelielas gleznas, veidoti iespieddarbu tehnikā. Katrā darbā atspoguļojas cita ideja, es atgriežos un attīstu šo rēgu tēlu, mēģinu atrast simbolus, radības un dažādus konceptus, kas attīstās no sākotnējā,” par darbiem stāsta mākslinieks Ēriks Paipers. „Jūs pasaulē meklējiet miljoniem lietu, es meklēju līdzīgas lietas un mēģinu ar tām dalīties. Es ceru, ka mākslas darbs tieši to arī dara. Tas ir par mūsu ikdienu, par ikdienišķo, par sapņiem, iespējām un atmiņām. Un veids, kā mēs viņas pieredzam, ir kā mainīgi objekti, nevis konkrētas lietas."
Paipers norāda, ka gaisma rada ideju par mainīgo realitāti. Viens, kā šis tēls izskatās uz papīra, un šis iespiedums kontekstā, kas ir izgaismots, rada atšķirīgus stāstus katram attēlam.
Šī ir mākslinieka pirmā viesošanās Rīgā, bet viņa nākamā izstāde būs Pērnavā. Viņš ir jau iepriekš strādājis kopā ar igauņu māksliniekiem un uzskata, ka festivāls ir lieliska iespēja paplašināt grafiķu kopienu.
Vēl viena festivāla norises vieta ir Eduarda Smiļģa Teātra muzeja 3. stāva galerija, kurā skatāma "NON Grata" mākslinieku izstāde „Visskaistākais”.
