Gleznotāja Andra Vītoliņa abstrakti strukturizēto formu pasaulē liela nozīme ir tieši ritmam un krāsai. "Šīs struktūras simbolizē šo laikmetu, kad cenšamies vājprātīgi visu sakārtot, uzbūvēt kaut kādas sistēmas. Ir ļoti daudz cilvēku, kas domā tajās sistēmās, cenšas kontrolēt visu, kas notiek ap viņiem, kārtību iegūt, bet vienlaicīgi tās struktūras ir ļoti ievainojamas un var arī izjukt vai pārveidoties, vai arī kādā brīdī struktūras sāk kontrolēt mūsu domāšanu. Un tad jautājums – kam ticam?" skaidro Vītoliņš.
Latvijā šie darbi izstādīti pirmoreiz. Pirms tam daļa gleznu un kristālveidīgie objekti, kas simbolizē cilvēka aso prātu, bija aplūkojami Viļņā. Izstādes kuratore, mākslas zinātniece Inese Baranovska stāsta: "Tas ir cits traktējums, kā izstāde izskatījās Viļņā, un cits nosaukums, bet šie darbi reflektē uz šo diezgan dažādām turbulencēm apveltīto laiku, kurā mēs visi dzīvojam, un tādēļ šis ļoti provocējošais, neparastais nosaukums "Viltus struktūru uzticamības spēks"."
Mākslinieks kritiski reflektē par 21. gadsimta civilizācijas uztveres kodiem – dzīves ritma un progresa veicināto fragmentārismu, pat to ironiski dēvējot par vienkāršoto "pikseļu domāšanu", kas bieži bloķē spēju skatīt ainu kopumā.
"Viņa mākslā mēs vienmēr varam redzēt, ka tā ir 21.gadsimta valoda, reflektējot uz konkrētām vietām, jo viņu interesē nevis pastorāla ainava, bet urbānā pasaule, un šeit arī mēs to arhitektoniku jūtam. Arī tas, ka viņam ir dubultā izglītība, viņš ir gan dizainers, gan gleznotājs un arī ļoti labs organizētājs. Un šīs struktūru spēles te izpaužas," skaidro Baranovska.
