Kā Latvijas Radio raidījumam „Kultūras Rondo” pirms izstādes atklāšanas pastāstīja tēlnieks, izstāde veidota četros blokos, aplūkojamas skulptūras no granīta, bronzas, kūdras un koka, kā arī fotogrāfijas.
„Izstāde sastāv no četriem blokiem. Ir granīta skulptūras, kas atrodas zālājā pie izstāžu zāles. Nākamais bloks ir viena zāle, kur skulptūras veidotas no kūdras. Daudziem droši vien tā ir nesaprotama lieta, šķiet, ar lāpstu slapja kūdra no zemes. Nē, materiāls ir sauss un ļoti interesants gan vizuāli, gan plastikas ziņā. Šajā zālē pie sienas ir arī fotogrāfijas, kurās ir kūdras tēma, jo kailas sievietes auguma saspēle ar manām kūdras skulptūrām. Tad ir nākamā zāle pirmajā stāvā, kur ir manas skulptūras kokā, dolomītā un arī mazākas skulptūras granītā,” pastāstīja mākslinieks, norādot, ka tā ir viņa personālizstāde, taču ar to lieta nebeidzas, jo izstādei ir arī otrais stāvs, kurā viņš aicinājis piedalīties deviņus savus draugus.
Cilvēki, kuri nāks uz izstādi, redzēs ne tikai manus, bet arī manu līdzgaitnieku darbus, ar kuriem esmu kopā strādājis,” atklāj Jansons.
Matiass Jansons(1973.) Mācijies Latvijas Mākslas Akadēmijā, Tēlniecības nodaļā. Vecāku – tēlnieku Andreja Jansona un Maijas Baltiņas vadībā pilnveidojis māku granīta izmantošanā tēlniecībā. Regulāri piedalās dažādās mākslas izstādēs, projektos, simpozijos. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Iecienītākie materiāli: granīts, dolomīts un autortehnika - teracco.
Kopā ar Andreju Jansonu Matiass ir veidojis atceres vietu komunistiskā terora upuru piemiņai Cēsīs. Matiasa Jansona darbs ir arī skulptūra „Gadsimtiem ejot jeb Laika vecis”, kas atrodas Cēsīs pie Sv. Jāņa baznīcas.
"Matiass Jansons savus darbus kaļ granītā, cērt kaļķakmenī, dolomītā, līmē un griež no kūdras klucīšiem un vēl citiem materiāliem. Mākslinieks ļaujas arī fotogrāfijas valdzinājumam. Plašās dažādo izvēlēto materiālu faktūru spēles amplitūda profesionāli virtuozi nostrādātās formās ļauj Matiasam grodi ieskatīties gan modeļu, gan paša pārdzīvojumos un emocionālo brīžu izjūtās. Viņa radīto darbu izteiksmes galvenais vadmotīvs ir forma un kustība abstrahētu sievietes un zivs tēlu formu plastiskā saspēlē. Skulptūras ikvienam skatītājam, atbilstoši savām sajūtām, sniedz iespēju brīvam interpretējošas fantāzijas peldējumam starp sievietēm un zivīm. Lai sajūtas būtu harmoniski pilnīgas, klāt jāpieliek vēl Matiasa Jansona fotogrāfijas, kuras atšķirībā no tēlniecības izstaro tādu kā holivudisku mirdzumu un brīžiem var likties visai mulsinošas. Fotografējot mākslinieks meklē gan formas, gaismēnu un līniju ritmu saskaņu, gan vienlaikus grib ar darbiem sabiedrībā konkurēt ar izklaidi, atpūtu, komerciju un tamlīdzīgām funkcijām. Tā atklājot savas mākslas tēlu sarežģīti pretrunīgo emocionalitāti, Matiass Jansons plastiskā formā akcentē intriģējoši noslēpumainu stāstu par mākslu kā dzīves konversiju," raksta mākslas zinātnieks Aivars Leitis.
