Izstāde kliedē jebkādas līdzšinējās klišejas par dzintaru, atklājot to kā ļoti mūsdienīgu rotu materiālu. Visvairāk dominē dzintars salikumā ar sudrabu, taču izmantoti arī daudzi citi materiāli - dzintars kopā ar koku, metālu, papīru, mamuta ilkni. Arī iedvesmas avoti māksliniekiem bijuši visdažādākie.
Pazīstamais latviešu rotu mākslinieks Guntis Lauders iedvesmojies no aizvadītajiem Dziesmu svētkiem. „Tai laikā es biju izgāzis uz galda daudz dzintara gabaliņu, grozīju, spēlējos, bīdīju, un Dziesmu svētku gaisotnes iespaidā man tie dzintara gabaliņi sāka izskatīties pēc tādām kā galviņām, un tā man tapa rotu grupa „Dziedāšanas svētki”, kur var just dejotāju un muzikantu tēlus,” saka Lauders.
Viņš rotās iestrādājis Kolkas jūrmalā paša atrastus dzintara gabaliņus. Lauders stāsta, ka no dzintara izstaro kāds īpašs siltums, un arī viņa rotas ir sirsnīgas, siltas un priecīgas, tajās var sazīmēt simboliskus dejojošus un muzicējošus tēlus.
„Man ļoti mīļš instruments ir saksofons, un es tēlu ar saksofonu centos veidot it kā dejas kustībā, tādu kā viedo tautu garu. Citā darbā ir redzams tāda kā stabulnieka tēls, kā Sprīdītis, kā ganiņš, kurš pļavā stabulē stabulīti un gana gotiņas. Man viss sanāca tādā Latvijas tēlā - var pilnīgi sajust šo sauli dzintarā,” saka Lauders.
Mākslinieks Valdis Brože izstādē pārstāvēts ar kolekciju „Atmiņu gabali”. Viņš ar dzintaru strādājis pirmo reizi, un, kā pats stāsta, viņam ar to ilgi nācies runāties, lai atrastu kopēju valodu. Kad tas noticis, viņš savukārt sajutis pat pārsteidzoši ciešu saikni ar šo materiālu, kas, acīmredzot, bijusi noglabāta kādos dziļākos zemapziņas slāņos.
Līdzās sešu pašmāju autoriem izstādē piedalās arī mākslinieki no astoņām ārvalstīm. Arī viņu dzintara redzējums ir ārkārtīgi daudzveidīgs.
Tā, piemēram, poļa Pavela Kačinska metāliskie gredzeni izskatās kā no trausliem diegiem darināti zirnekļa tīkli, kuros ieausti dzintara ķermeņi; igaunietes Eves Margusas-Vilemsas piespraudes ir parafrāze par ziemeļu fenomenu - ziemeļblāzmu, kurās ļoti svarīga loma ir gaismu spēlēm; čehietes Viktorijas Minckeres ārkārtīgi savdabīgās brošas un kaklarotas, šķiet, gandrīz vai kā kairinājums tradicionālajiem priekšstatiem par skaisto. Savukārt slovēnietes Natašas Grandovecas rotas ir košas, vieglprātīgas un jautras un atgādina bērnu rotaļlietas. Tieši ar nenopietnību viņa vēlējusies noārdīt priekšstatu par dzintaru kā brieduma gadiem piestāvošu rotaslietu.
Mākslas galerijas „Putti” vadītāja Agita Putāne atklāj, ka viņas favorīts izstādē ir lietuviešu mākslinieces Jurgitas Erminaites-Šimkuvienes konceptuālais darbs „Take Away”. Tās ir filozofiskas pārdomas par globalizācijas izpausmēm.
Ar ļoti oriģināliem darbiem izstādē pārstāvētas arī poliete Sāra Gackovska un itāliete Marija Kristīna Beluči, kura ar dzintaru strādājusi pirmo reizi. „Sāras Gackovskas darbi man ļoti patīk, tāpēc ka viņi atgādina mūsu rupjmaizes šķēles. Tās ir piespraudes, un dzintars tajās iekšā ir kā rozīnes, kā rieksti, man liekas, viņas pat smaržo,” klāsta Lauders.
Spilgts ir arī Krievijas mākslinieka Nikolaja Balavina veikums - savos darbos dzintaru viņš kombinējis ar patinētu sudrabu, uz kura īpaši izceļas dzintara saulainais mirdzums.
Izstādi „Dzintars mūsdienu laikmetīgajās rotās” atklās ceturtdien mākslas galerijā „Putti”.
