Caur mākslu atrast mieru – izstāžu jaunumi Siguldā

Ar Ziemassvētku dziļāko būtību labi sasaucas divas jaunas izstādes, kas skatāmas Siguldā un kas abas dod iespēju iegrimt krāsu bezgalībā. Vienā no tām var redzēt Signes Vanadziņas gleznas, un kaut arī izstādes nosaukums ir "Pelēkās vielas", izstāde ir pat ļoti koša un krāsaina. Otras izstādes autore ir Zane Biķe, un viņas gleznas apvieno nosaukums "Ticības liecības".

Caur mākslu atrast mieru – izstāžu jaunumi Siguldā
00:00 / 05:47
Lejuplādēt

Signes Vanadziņas izstādes nosaukums "Pelēkās vielas" vedina domāt arī par pelēku izstādes tonalitāti, taču tas ir maldīgi, jo izstāde ir pat pārsteidzoši krāsaina.

Tomēr pelēks izstādē ir nozīmīgs simbols, jo daļa izstādes darbu veidota, krāsas jaucot kopā ar pelniem. Un tieši šis pelnu pelēkums izgaismo un ļauj uz tā fona īpaši iemirdzēties citām sulīgajām gleznu krāsām.

Darbs Signes Vanadziņas izstādē "Pelēkās vielas"

Par pelēkās vielas daudznozīmību savos darbos stāsta Signe Vanadziņa: "Tur ir izmantoti pelni. Tas ir tāds visai plašs simbols manā skatījumā. Tas ir gan sadegušais koks, gan arī pelēkā viela, kas ir smadzenēs, gan arī pārnestā nozīmē tas ir simbols izdegšanai, kas arī ir stipri aktuāla šobrīd. Un vēl caur to varbūt arī tas koši pelēkais latvietis parādās. Tas jociņš, ka latvietis ir koši pelēks."

Signe Vanadziņa

Interesanti uzzināt, ka pamatā gleznu tapšanā izmantoti rožu pelni, kas saistās ar mākslinieces dzīvi, kad izstāžu atklāšanas vēl bija pavisam ierasta parādība. Viņa skaidro: "Kad bija atklāšanas un kad cilvēki nesa puķes, tad pārsvarā rozes es sakaltēju, pēc tam sadedzināju kamīnā. Tā kā pamatā tie ir izstāžu atklāšanu svētku puķu pelni. Protams, arī malka tur ir klāt likta, bet sākums tomēr ir tās puķes."

Sērija "Pelēkās vielas" tapusi ilglaicīgākā periodā, bet to izstādē papildina arī šī gada laikā tapušie darbi, kuros apspēlēta vakcinācijas tematika, darbu sižetisko vēstījumu autore patur noslēpumā: "Tās ir tapušas Pedvāles rezidencē šajā pavasarī, absolūti aktuāla tēma. Bet pašiem jāiet un jāskatās, vai tur būs uzzīmētas špricītes, vai tur būs uzzīmētas pumpas no vakcīnām – to es neteikšu priekšā."

Signes Vanadziņas izstāde "Pelēkās vielas" skatāma Siguldas novada kultūras centrā "Siguldas devons", bet Siguldas Jaunās pils salonā savukārt vaļā vērta Zanes Biķes gleznu izstāde "Ticības liecības".

Gleznas balstās atklāsmēs, ko māksliniece piedzīvojusi lūgšanu laikā vai citos brīžos, kad sajutusi ļoti spēcīgu dievišķu pieskaršanos. Tie visi bijuši būtiski pagrieziena punkti viņas garīgajā izaugsmē, tāpēc Zane Biķe tajos vēlas dalīties arī ar citiem.

Māksliniece stāsta: "Neviena bilde nav tāda, kur es attēloju kādu Bībeles ainu. Katra bilde ir burtiski izlūgta un nes kādu īpašu atklāsmi. Par to, ko Dievs grib teikt, ko Viņš dara, kāds Viņš ir. Un man ir svarīgi arī tas, lai tajās bildēs nav nekas sens, bet tas, ko šodien Dievs tev saka. Lai tas ir aktuāli un ļoti dzīvi."

Zanes Biķes glezna "Tu esi mans. Es esmu tavs"

Daudzas no gleznām ir ļoti personiskas, piemēram, gleznas "Dziedināšana" pamatā ir pieredze, kā brīnumainā veidā tika izdziedināts viņas dēliņš Raivo, kad viņam bija pusotrs gads, bet glezna "Tu esi mans. Es esmu tavs" – par to, cik brīnumaini Dievs izmainīja viņas pašas sirdi, kad tā bija dusmu, vilšanās un atstumtības pilna: "It kā zaudējums, kas pārvērtās par milzīgu ieguvumu, kas ir izmainījis manu garīgo novietni iepretim Dievam. Ja kādreiz es varbūt biju pa gabalu, tad tagad es esmu vienmēr klēpī. To grūti pat uzgleznot, to mīlestību. Es mēģināju uzgleznot mīlestību, tāpēc tur tās puķes, bet vienalga nevar tajā bildē ielikt to gaismu, to mīlestību, to spēku, to dzīvību, ko Dievs pār mani izlēja tajā brīdī. Tas nav aprakstāmi. Neviens cilvēks nekad uz šīs zemes neko tādu nav devis un nedos."

Darbi vēsta arī par cilvēka baiļu slazdiem un to pārvarēšanu, par sirdīm ar betona pārsegumu, kurās tomēr var izlauzt plaisu un dot vaļu dzīvības straumēm, par visskaudrākajiem dvēseles cietokšņiem, ko tomēr ir iespējams atslēgt un kļūt patiesi brīvam. Kā uzsver Zane Biķe – tie nav tikai skaisti vārdi, tā ir realitāte: "Viens ir, ka tu kaut ko sajūti sirsniņā vai ar pašiedvesmu kaut kā sevi "uzkačā" – tas nav tas. Tas ir reāli dzīvais Dievs, kas manā dzīvē acīmredzami materializējās fiziskajā pasaulē, kad es redzēju, ka reāli notika lietas – mans dēls tika augšāmcelts no nāves un dziedināts, es tiku dziedināta. Sākās no ticības, bet pārgāja fiziskajā pasaulē. Tā kā ticība ir ļoti praktiska lieta. Tā mums reāli dzīvē ir vajadzīga."

Mākslas projektu vadītāja Līva Ziediņa pārliecināta, ka abu mākslinieču izstādes Siguldā ļoti labi sasaucas ar Ziemassvētku gaidīšanas laiku, jo pievēršas to dziļākajai būtībai: "Izstādes runā par vērtībām, kas mums ir svarīgas, par to, cik svarīgi ir neļauties bailēm un varbūt nedaudz piemirst to visu haosu, kas mums ir visapkārt pasaulē, un caur mākslu atrast mieru sevī."

No 15. decembra līdzās izstādēm varēs īpaši izbaudīt arī Siguldas āra vidi, jo tad Siguldas pils kvartāls iedegsies īpašā lielformāta mākslas objektu takā, ko veidojusi māksliniece Iveta Šmite, objektos būs apspēlēti iemīļotākie Ziemassvētku dzejoļi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt