Jau vestīts, ka scenogrāfa un gleznotāja Osvalda Rožkalna (1910 – 1989) darbu izstāde "Trešā atgriešanās" Teātra muzejā skatāma līdz 5. maijam.
"Šī izstāde ir ļoti vērtīga arī ar to šobrīd, ka tā slavina profesionālismu. Mēs rādām cilvēku, kurš ir autodidakts, kurš nav nevienu dienu mācījies skolā, bet visu mūžu no lieliem meistariem mācījies un neatlaidīgi strādājis, nevis lai izstādītos vai pārdotu, bet strādājis sev, savai attīstībai," stāsta Ingrīda Burāne.
Scenogrāfs, kostīmu mākslinieks un gleznotājs Osvalds Rožkalns Latvijas pirmās brīvvalsts laikā strādājis operā par dekoratoru, tad iesaukts leģionā, tam seko bēgļu gaitas, pārvietoto personu jeb tā dēvētā dīpīšu nometne un trimdas dzīve Vācijā, par laimi, atrodot darbu kā scenogrāfam un kostīmu māksliniekam Vircburgā.
"Izstādes centrālajā daļā mēs novietojām eņģeli, kas viņu ir sargājis kā mākslinieku, jo visu mūžu viņš kā cilvēks ilgojās atgriezties Dzimtenē," turpina mākslas zinātniece, atzīstot, ka visairāk apbrīno mākslinieka atbrīvotību, to, ko Rožkalns spēj izdarīt zīmējumā. "Ar spalvu, tušu, līniju, uzkonstruēt veselu tēlu sistēmu."
"Talanta amplitūdu nosaka arī tas, no kā tu mācies. Viņš ir licis uz ļoti veiksmīgām kārtīm. Klasiskajā mākslā viņa mīlulis bijis El Greko un Vermērs, un tas modernisma bloks saistīts ar Pikaso un kubismu," norāda Burāne.