20. gadsimta 20. gadu nogalē Latvijas mākslā iestrāvoja beļģu ietekme, kas pieņēmās spēkā 30. gados, izraisot „beļģu modi” vietējā glezniecībā. Beļģu iespaidu izplatību veicināja 1927. gada rudenī Rīgā sarīkotā Beļģijas mākslas skate, kam 1932. gadā sekoja latviešu diplomāta Jāņa Lazdiņa un Beļģijas ārzemju izstāžu ģenerālkomisāra Pola Lambota rosinātais beļģu mākslas kolekcijas dāvinājums Latvijas valstij.
Iespaidi un paralēlas Ljēžā
Pagājušā gada novembrī mākslas muzejā „Rīgas birža” tika atklāta plaša izstāde „Iespaidi un paralēles. Beļģu un latviešu glezniecība no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. 20. gadsimta pirmā puse”, kurā Izidora Opsomera, Albēra Savērisa, Valēriusa de Sādelēra, Albēra Servāsa, Filibēra Koksa, Luija Biserē un citu ievērojamu beļģu autoru gleznas pirmoreiz bija eksponētas vēl nebijušā salikumā – kopā ar latviešu mākslinieku Jāņa Tīdemaņa, Kārļa Padega, Ģederta Eliasa, Jāņa Liepiņa, Leo Svempa, Eduarda Kalniņa, Valda Kalnrozes un citu meistaru darbiem.
Variējot Rīgā parādīto beļģu un latviešu glezniecības izlasi, Ljēžā tai pievienosies arī Ljēžas Mākslas muzeja kolekcijas darbi, kurus radījuši Luijs Biserē, Izidors Opsomers, Konstānss Permēke, Valēriuss de Sādelērs, Albērs Servāss, Gistavs de Smets, Rodolfs Strēbels, Tafs Valē un citi mākslinieki.
Izstāde Ljēžā būs aplūkojama no 20. novembra līdz 1. februārim.
Iespaidi un paralēlas Laluvjērā
Savukārt izstādē Jankeleviči muzejā Laluvjērā no 22. novembra līdz 8. februārim sastapsies valoņu mākslinieku grupas „Nervia” gleznotāju darbi no abu sadarbības partneru kolekcijām, vienlaikus dialogā ar beļģu mākslas klasiku iesaistīsies latviešu laikmetīgās mākslas pārstāvji.
Izstādes kuratori Laluvjēras Jankeleviči muzeja ekspozīciju iecerējuši kā tradicionālo vizuālās mākslas žanru saspēli, kur Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas darbi tiek pielāgoti noteikta žanra rāmim: portrets, pašportrets, ainava, klusā daba.
Šī iecere ļauj veicināt laikmetīgās mākslas uztveri caur žanru prizmu un atklāj skatītājiem daudzveidīgu kopsakarību iespējas. Tā Viļņa Zābera trīs grafikas lapas no 1992. gadā sietspiedē un autortehnikā veidotā cikla „Tests Horizontāļu identificēšanai” iegūst ainavas statusu. Tomēr mākslinieka iecere ir daudznozīmīga, ar izteikti sociālu ievirzi: 20. gadsimta 50. gadu fotogrāfijas, kas aiz horizontālēm kārtojas grafikas darbos, atklāj estetizētu padomju laika dzīvi.
Līdzās Tafa Valē klusajai dabai būs skatāms Kriša Salmaņa 2009. gadā tapušais video „Kāpēc es neesmu veģetārietis”, kurā attēlots virs kūpoša katliņa levitējošs violets dārzenis. Šī klusā daba nebūt nav klusa, jo autors, iedvesmojoties no Edvarda Munka „Kliedziena”, liek dārzenim kliegt bailēs no verdošā ūdens. Aktu sadaļu papildina Andreja Granta viens no Andra Grīnberga portretiem.
Žanru un to laikmetīgo variāciju ilustrēšanai un izpētei eksponēšanai izvēlētie darbi no LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas (Kristapa Ģelža „Pašportrets” no luminiscējošo lielformāta gleznu sērijas „Vakara pasaciņa”, Monikas Pormales fotogrāfija gaismas kastē „Miss Sightless”, Kristīnes Kursišas videoinstalācija „Karmas diagnostika” un Miervalža Poļa ainava „Vasaras lietū”) varētu bagātināt un pavērt jaunas iespējas mākslas un sabiedrības komunikācijā.
Izstādīto darbu klāstu papildina nesen tapuši laikmetīgās mākslas darbi no pašu autoru kolekcijām – Ievas Epneres videoinstalācija „Astoņi”, Kriša Salmaņa krāsu fotogrāfijas „02cm 02.02.02” un Andra Eglīša gleznojums „Tuvu ideālam”. Savukārt Ivara Drulles objekts „Listen to the Angels Singing” tiek radīts speciāli izstādei „Iespaidi un paralēles. Laluvjēra – Rīga”.
Koncepcijas autoru piedāvātais skats uz laikmetīgās mākslas procesiem caur tradicionālajiem uztveres aspektiem palīdz atklāt vienojošo dažādos laika posmos notiekošajos mākslas procesos, to savstarpējās kopsakarībās un cēloņsakarībās.
Projekta „Iespaidi un paralēles” grafisko zīmi izstādēm Beļģijā izstrādājusi māksliniece Dace Džeriņa, piešķirot jaunu veidolu un uzdevumu „latviešu beļģa” Jāņa Tīdemaņa flāmu ekspresionisma iespaidā gleznotajām figūrām.
