“Gadsimtu gaitā tā bija kļuvusi ļoti tumša, brūngana un netīra un neizskatījās iedvesmojoši. Tagad tā ir atjaunota, un mēs varam novērtēt, kas mums ir. Tas rada neviltotu prieku,” stāstīja mācītājs Keits Hiltons Turvejs.
Gleznu “Pēdējais vakarēdiens” baznīcai uzdāvināja 1909. gadā, un tā visu šo laiku bija piekarināta pie sienas. Pirms trīs gadiem mācītāji vērsās pie mākslas zinātnieka Ronalda Mūra, lai tas izpētītu un pēc tam restaurētu lielo – apmēram 3,6 metrus plato gleznu. Ekspertam jau bija versija, ka darbs, iespējams, radīts dižā 16. gadsimta Venēcijas mākslinieka darbnīcā, bet pierādījumi iegūti pēc rūpīgas izpētes un analīzes. Uz gleznas atklāts mākslinieka paraksts, un divi tajā attēlotie zēni ir ļoti līdzīgi Ticiāna bērniem.
Mūrs britu raidorganizācijas BBC žurnālistiem norādīja, ka darbu pasūtījis kāds Venēcijas klosteris, pats mākslinieks, visticamāk, to nav pabeidzis. Taču darbam ir liela vērtība, jo gleznas no lielmeistara darbnīcas nav atklātas ilgu laiku.
