Kultūras ziņas

Lustīgi aizvadīta sadziedāšanās nakts

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Baltijas valstu stāsti keramikā

Baltijas valstu stāsti keramikā - II Latvijas starptautiskā keramikas biennāle

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā atklāta II Latvijas starptautiskā keramikas biennāle.  Tajā eksponēti Baltijas valstu mākslinieku darbi. Keramiķu uzdevums bija mālā, porcelānā, stiklā un šamotā izstāstīt stāstu par savu valsti, māju izjūtu, tuvinieku, sapņu un svētku brīžu nozīmi.

Speciāli biennālei ekspozīciju radījuši igauņu mākslinieki. Savukārt Lietuvas mākslinieku darbi tapuši Lietuvas senākā mākslas dzīves notikuma – Panevēžas starptautiskā keramikas simpozija laikā.   

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā līdz pat jūlija pēdējai ceturtdienai starp motoriem, lokomotīvēm un citiem ritekļiem iemājojusi līdzsvarojoši trausla Baltijas laikmetīgās keramikas māksla. Tā eksponēta 2.starptautiskajā keramikas biennālē zem valsts simtgades zīmes.

Biennālēs svarīgi, ka darbus pirms tam nav skatījušas daudzas acis, un šo uzdevumu vislabāk izdevies īstenot ar ziemeļu kaimiņu igauņu mākslinieku ekspozīciju – darbi radīti speciāli šim notikumam.

“Šis projekts nekur līdz šim nav bijis skatāms, arī Igaunijā pirms tam ne. Igauņi atšķirībā no lietuviešiem izvēlējās noteiktu formātu, jo viņi veidoja speciāli šo izstādi, un tas ir vairāk miniatūrai pietuvināts, kura maksimālās robežas ir 25x25x25 centimetri,” stāstīja Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītāja vietnieks Māris Čačka.

“Tas arī šo ekspozīciju veido ļoti viengabalainu, tīru, varbūt pat ziemeļnieciski askētisku un kas lieliski, protams, raksturo igauņus kā nāciju un meistarus ar tādu smalku, niansētu un atturīgu pieeju tam, ko viņi rada un grib stāstīt,” piebilda Čačka.

Mākslinieku stāsti ir sajūtu interpretācijas par it visu, kas aizkustina – māju izjūtu, tuviniekiem, sapņiem. Ziemeļnieciskās minimālisma tradīcijas igauņi ievērojuši arī, dodot nosaukumus saviem darbiem – tas ir viens vārds, kas papildus izskan arī audio formātā.

Un pie nosaukuma zinātkārie varēs arī uzzināt, kādā temperatūrā darbs tapis. Taču blakus telpā – Lietuvas mākslinieku darbi, kas keramikā stāsta mūsu dienvidu kaimiņu stāstu.

“Lietuvai ir raksturīgi, kas atšķir Baltijas valstis kopumā, ka viņiem ir šīs smagnējās formas, spēks un pārliecība. Arī šajā keramikas izstādē mēs redzam lielformāta kompozīcijas, kādas ir bijušas visu gadu garumā Paņevežu pilsētas keramikas simpozija uzstādījums,” stāstīja Čačka.

To, kuru mākslinieku darbi būs skatāmi izstādē, noteica katrs valsts kurators kopā ar Daugavpils Marka Rotko centra un Latvijas Laikmetīgās keramikas centra speciālistiem. Katru Baltijas valsti pārstāv apmēram 30 mākslinieku darbi, taču – lai apskatītu pašmāju mākslinieku radīto, jādodas otrpus Daugavai.

“Latvijas keramika šoreiz ir izlikta varbūt ne tik tradicionālā telpā Latvijas skatītājam, bet tas tikai parāda to, ka keramikas medijs ir ļoti mobils un atvērts telpai un ka tas var būt arī kā priekšmets, kas piepilda interjeru. Šajā gadījumā – ''Pullman Riga Old Town'' viesnīcā,” sacīja Čačka.

Kā Latvijas mākslinieku keramikas darbi iekļaujas viesnīcas interjerā, varēs apskatīt līdz augusta beigām. Un pēc izstādes slēgšanas visu trīs Baltijas valstu keramikas darbi atgriezīsies pie to īpašniekiem un radītājiem.   

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti