Pirms trim gadiem, aprīlī, Orsē muzejā, atzīmējot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības simtgadi, pirmo reizi vienkopus tika parādīti Baltijas valstu mākslinieki vērienīgā izstādē “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”. Lūgta atsaukt atmiņā toreiz piedzīvotās sajūtas, Ginta Gerharde-Upeniece Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” teic: “Bijām ļoti smagi, intensīvi strādājuši un, protams, ka bija tāda eiforijas sajūta, jo atradāmies Orsē muzejā, mēs – visi Baltijas muzeju kolēģi kopā.”
Kopdarbs pie izstādes veidošanas aizsākās jau 2016. gadā. No Parīzes, “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ceļoja uz Baltijas valstu galvaspilsētām – vispirms uz Tallinu, tad Viļņu un, visbeidzot, uz Rīgu. Gerharde-Upeniece vērtē, ka šo gadu laikā paveikts liels darbs un nu pienācis laiks pielikt punktu:
“Projekta galvenā misija ir izpildīta. Tagad varam analizēt, izdarīt secinājumus. Manuprāt, aprīlis atkal ir īstais brīdis, kad varam veidot konferenci par šo.”
Pirmā ar izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” saistītā konference noritējusi 2018. gada maijā, Orsē muzejā. “Tas bija ārkārtīgi svarīgs notikums Baltijas zinātnei un reizē tas bija arī cieņas apliecinājums mums kā neatkarīgām valstīm, jo šī konference notika katras dalībvalsts valsts valodā. [..] Konferencē mums bija iespēja parādīt savu mākslu, savu simbolisma izpratni,” stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītāja, mākslas vēsturniece Silvija Grosa. Arī turpmākās izstādes gaitas gan Tallinā, gan Viļņā pavadījusi konference.
Rīgā rīkotajā konferencē “Simbolisms Eiropā un Baltijas nāciju identitāte” piedalīsies LNMM darbinieki, LMA pārstāvji, kā arī Lietuvas un Francijas pārstāvji.
Grosa norāda, ka pamainot uzsvarus, konferences dalībnieki atklās jaunus aspektus līdz galam neizsmeltajā simbolisma tēmā.
Viņa pati pievērsīsies nacionālā romantisma aspektam, konkrētāk – tiem Rīgas jūgendstila arhitektūras dekora aspektiem, kas skar nacionālās pašapziņas jautājumu.
Konferences noslēdzošajā posmā arī Gintas Gerhardes-Upenieces referāts “Kas te tik nepieradināts? Projekta “Baltijas simbolisms” sinerģija un rezonanse”. Viņa pievērsīsies gan dažādajām nosaukuma interpretācijām – brīvas, mežonīgas vai nepieradinātas dvēseles, gan projekta attīstībai no idejas līdz noslēgumam.
Izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” apmeklēšana Rīgā ierobežojumu dēļ ilgu laiku bija liegta, līdz nesen – 21. aprīlī – LNMM kļuva par pirmo Kultūras ministrijas rosinātā pilotprojekta pakāpeniskai un epidemioloģiski drošai kultūrvietu publiskās darbības atsākšanai īstenotāju. Jāatzīmē, ka reģistrēšanas uz izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” apmeklējumu vairs nav iespējama. Interesenti var uzmeklēt izstādes katalogu un 6. maijā vērot Latvijas Televīzijas dokumentālās filmas "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā" pirmizrādi.
