Porcelāns un augi
Vecrīgā, Rīgas Porcelāna muzeja logā atspīd Daiņa Pundura veidotā ekspozīcija, bet iekštelpās skatāma gadskārtējā mazo formu izstāde “Augi”. Divdesmit sešu dažādu valstu mākslinieki kaprīzo un karalisko materiālu šoreiz izmantojuši, lai miniatūros vēstījumos paustu savu attieksmi pret augiem.
Muzeja izstāžu kuratore Ieva Nagliņa pauž: "Vieni iedvesmojušies tīri estētiski no dažādu augu ārējām faktūrām vai formām, savukārt citi apskatījuši sociālkritiski vai arī kaut kā apcerīgāk, filozofiskāk vai arī asprātīgā veidā risinot šo tēmu."
Nelielie darbi ir tik proporcionāli, ka palielinātus tos nebūtu grūti iztēloties arī pilsētvidē. Čehu māksliniece Jirdži Lastovička rāda industriālo augu, bet viņas kolēģe Helēna Hlušķikova – iztēles augu, gaļēdāju, kas daudz apspēlēts filmās. Asprātīga arī mākslinieka Daiņa Lesiņa zelta zivtiņa ar citronu, kurš skaidro: "Nu mēs taču ikdienā lietojam zivi un uzspiežam citronu, lai papildinātu garšu, un likās, ka vajag to transformēt jaunā idejā, un uztaisīt zelta zivtiņu ar citronu! Lai arī darbs ir mazs, viņš ir ietilpīgs ar šo daudzslāņainību, ne tikai vizuālo tēlu!"
Sievietes kā mūzas
Pavisam konkrēts vizuālais tēls, proti, mākslinieka mūza, ir trīs Igaunijā labi pazīstamu mākslinieku kopizstādes centrā galerijā "MuseumLV".
"Tas kopsaucējs visam ir tieši jūsmošana par sievietes ķermeni," stāsta muzeja pārstāve Laura Tuča, skaidrojot, ka darbi nevis objektivizē ķermeni, bet priecājas, ka šīs mūzas ir mūsu dzīvē.
Mākslinieks Edurds Zentskis pauž: "Bez savām mūzām, kas mūs iedvesmo, mēs nevarētu būt mākslinieki, jo iedvesma māksliniekam ir visa viņa dzīve. Tāpēc mūsu vēstījums, lai gan esam tik dažādi, it tāds, ka mēs kopā cenšamies dāvāt pasaulei mīlestību."
Savukārt mākslinieks Tauno Kangro atklāj, ka kopā ar kolēģiem jau ir veidojuši izstādes vairākkārt, bet šajā vietā vide ir sevišķi skaista un tai piemērota: "Es gribu teikt, Rīga ir brīnišķīga vieta ne tikai māksliniekiem, bet arī tiem, kas iemīlējušies, un tiem, kas jēgpilni grib pavadīt laiku."
Čaks un viņa tēls
Vērtīgi un emocionāli pavadīt laika sola arī ''Rīgas Mākslas telpa'', kur sākušies Čaka 120. jubilejai veltītie pasākumi. Jūgendstila krāsās, izmantojot memoriālā muzeja materiālus, izveidota plaša, kultūrizglītojoša ekspozīcija “No Aleksandra līdz Čakam”.
Izstādes scenogrāfs ir Kristians Brekte, kurš atklāj, ka būtisku uzmanību pievērsis Čaka vizuālā tēla īpatnībām: "Viņam tēvs bija drēbnieks, un tomēr viņš seko tai modei, un man tas ļoti patīk, ka viņam gribas izskatīties labi, tādēļ esmu pievērsis uzmanību, lai ir daudz detaļu no viņa vizuālā tēla."
Liktenīgo sieviešu lūpu zīmuļi, mammas darināti izšuvumi, koka karotes, paša izgrieztas ievārījumu receptes, dzeja, kas skan fonā, un saņurcītas lapas, kas lido uz grīdas, – tas viss ļauj sajust, ka Čaks nav izdomāts, bet bijis īsts.
