Nadežda domāja, ka Igarkā būs jāpaliek līdz mūža beigām. Taču radās iespēja atgriezties Latvijā, atrast dzīvesvietu un strādāt. Viņas māte par to sapņoja un tagad, iespējams, no debesīm redz savu meitu un priecājas - šāds ir Nadeždas Āriņas, Sibīrijā dzimušas latvietes, stāsts, kas atklāts Dzintras Gekas dokumentālajā filmā "…un Igarka (Cerība un Taurenis)". Tas ir pārdomu pilns vēstījums par Nadeždas bērnības draugu Anatoliju Taureni, kura spārni aplūzuši Igarkā. Tas ir arī stāsts par Igarkas pilsētu, kura uzcelta uz ieslodzīto kauliem… Ar šo filmu 23.augustā Rīgas Kinomuzejs atsāks demonstrēt latviešu filmu programmas sestdienās.
Atsāk demonstrēt latviešu filmu programmu
Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 8 mēnešiem.
20. augusts, 2008, 11:50
Nadežda domāja, ka Igarkā būs jāpaliek līdz mūža beigām.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
