Hardijs Lediņš ir viena no Latvijas pagrīdes kultūras leģendām, sava laika inovators, no kā joprojām iedvesmojas jaunās paaudzes mūziķi un citu mākslas žanru pārstāvji. Izstādē apskatāmas dažādu autoru fotogrāfijas, kurās dokumentēti Hardija Lediņa iniciētie pārgājieni uz Bolderāju.
„Tas radās ļoti dabiski. Divi draugi kopā ar fotogrāfu Imantu Žodžiku satikās kādā vakarā Hardija siltumnīcā, lai dotos pārgājienā uz tālo Bolderāju, bet Bolderāja nav tāda vieta, kas ir ārkārtīgi pievilcīga vai atraktīva. Drīzāk stāsts ir par to, kā viņi iet par dažādām pilsētas zonām – mežs, pļava, industriālais rajons, osta, dzelzceļš, tas viss stāsta par vidi, kurā viņi dzīvoja savā laikā,” stāsta izstādes veidotāja Diāna Popova.
Hardija Lediņa un viņa laika biedru ikgadējais Bolderājas pārgājiena ceļš veda no Zasulauka stacijas, gar dzelzceļu līdz Bolderājai, taču tas nebija sportisks pašmērķis. Viņiem tas nozīmējis ceļojumu laikā, atkāpjoties no ikdienas kņadas.
„Tagad mēs skatāmies paralēles pasaulē – Krievijā vai kur citur ir daudz tādas performatīvas akciju grupas, kas darbojas ļoti līdzīgi, un mēs redzam, kā tas ierakstās pasaules mākslas vēsturē,” skaidro LLMC direktore Solvita Krese. „Bet pats Hardijs jau saka, ka tā taču nebija nekāda māksla – atbrauca vācieši, atbrauca Barbara Štraka un izrāva to no konteksta, aizveda uz Berlīni un padarīja to par mākslu.”
Izstādes atklāšanā piedalījās arī tādi viesi, kuri ar leģendāro multimākslinieku nav bijuši personīgi pazīstami, taču jau kopš 80. gadiem sekojuši Lediņa radošām gaitām. Vairums piedalījās Hardija Lediņa jubilejas gadam veltītajā gājienā uz Bolderāju.
„Šajā gājienā, ko es nesen veicu, ir tāda vieta, kur čiekuri klusē, un gide mums teica, tagad uz brīdi apklusīsim visi,” stāsta Hardija Lediņa cienītājs Felikss. „Un īstenībā Hardijs mūs uzrunāja no turienes, no kosma. Viņa balss bija klusa kā čiekurs un viņš mūs uzrunāja.”
Jau vēstīts, ka izstāde LLMC Ofisa galerijā aplūkojama līdz 18. jūnijam.
