„Pieminekļu karu" instalāciju veido podests ar četrām mainīgām skulptūrām, no kurām katra reprezentē kādu no Latvijas kultūras identitātei būtisku simbolu.
Rīgas un visas Latvijas likteni veidojušas dažādas varas un vēsturiski notikumi, kuru sekas joprojām ietekmē mūsu kultūras izpratni un sadzīvisko domāšanu.
Tam ir tiešs sakars ar 100 gadu vēsturi kopš Pirmā pasaules kara, kad Eiropa sajuka prātā. Mums tas beidzās ar to, ka to Ļeņinu noņēma nost,” saka tematiskās līnijas „Brīvības iela” kurators Gints Grūbe.
Savukārt mākslinieks un projekta kurators Aigars Bikše norāda, ka viņam šī instalācija noteikti nav provokācija. Mākslinieku interesējusi tēma, jo tā raisījusi reakciju.
Visi tēli, izņemot pēc pasaulē slavenā latviešu mākslinieka Gustava Kluča zīmējumiem tapušo objektu, ir reāli eksistējošas skulptūras. Poliju un kristietību simbolizē Dievmāte Marija, Vācijas laiku - ķeizars Vilhelms Otrais, bet Zviedrijas atvērto sabiedrību un globalizāciju – melnādaina Bārbija Zviedrijas tautas tērpā.
Pirmā pasaules kara laikā no Rīgas tika evakuēti dadzi pieminekļi – arī Pēteris Pirmais, kurš tagad mētājas kādā Brīvības ielas autostāvvietā; ir Uzvaras piemineklis, ap kuru ir diskusijas. Izdomājām, ka labāk - kā četri pieminekļi šai vietā - nevar būt, lai šīs diskusijas turpinātos,” skaidro Grūbe.
Sprist par katra vēsturiskā perioda ietekmi, uz sevi veroties no Rīgas centrālā krustojuma, visreālistiskāk būs iespējams, pašiem ieņemot vietu līdzās pieminekļiem un saglabājot šo mirkli savas paaudzes vēsturei.
