Fragmentā par izstādi tās kuratore Žanetes Liekite vēsta:
"Šīs meditācijas par drošības struktūrām vērš uzmanību uz amizantiem rituāliem, kas tiek piekopti, kad piezogas bailes izaicināt nevēlamo.
Rituālu formas laika gaitā ir mainījušās, bet pievēršot uzmanību, cik daudz sakrālās un profānās antitēzes vēl aizvien ir noslēpušās laikmetīgā cilvēka ikdienā, neatliek nekas cits kā vien ar vieglu ironiju sazemēt savu satraukumu un kautrīgi uzturēt klusu, tikko pamanāmu cerību, ka mūsu darbības neierosinās kādu nevēlamu likteņa loteriju. Dekartiskā manierē, reliģiskai sfērai pārlieki vienkāršotā un empīriskajai pasaulei pārāk mistiskā matērijas izpratnē, izstādes priekšplānā tiek izvirzīta ķermeņa un gara dihotomija. (..) Lai arī laikmetīgajā pasaulē ir zuduši vienojošie garīgie orientieri, tieksme ielūkoties viņpus jutekliski tverāmā lauka joprojām ir dziļi iesakņota cilvēka iedabā, kaut arī bez izteiktas prasmes nošķirt eņģelisko, dēmonisko vai vienkārši iztēles rezultātus. Saglabājot gan šo neviltoto interesi, gan arī cilvēcīgo bijību pret pasauli aiz tveramās robežas, izstādē tiek attēlota estētiska laicīgā virzība ikdienišķā pastaigā gar kāda iekšpagalma logiem, ar dziļi ietvertu gara cerību, balstītu simbolos, nejaušos objektos un citās ne vienmēr pamatotās un bieži vien pašizdomātas mitoloģijas niansēs."
Par māksliniekiem
Miķelis Mūrnieks (1995) 2019. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas "Kustība. Attēls. Skaņa" nodaļu, iegūstot bakalaura grādu ar darbu "Māksla laimēt" un šobrīd iegūst izglītību Sandberga Institūtā, maģistra programmā "Dirty Art Department". Kopš 2017. gada piedalās grupas izstādēs un 2019. gadā sarīkojis personālizstādi "Laikmetīgais Vandālisms". Iepriekš piedalījies Tēlniecības kvadriennālē "Demokrātijas brīnums" ar darbu "Aurora", grupas izstādē "Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām", Rīgas fotomēneša 2020 pilsētvides ekspozīcijā ar instalāciju sabiedriskā transporta pieturvietā u.c. Jaunais mākslinieks savā radošajā darbībā izmanto atsauces uz ready-made mākslas žanru, veidojot objektus un instalācijas no atpazīstamiem materiāliem un formām. Par vienu no galvenajiem Miķeļa Mūrnieka izteiksmes līdzekļiem kļuvusi laikmetīgajai kultūrai atbilstoša sociālā kritika, kuru caurstrāvo ironisks un sabiedrību analizējošs raksturs.
Karlīna Mežecka (1995) 2020. gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas nodaļu ar bakalaura darba projektu "Vidusjūras baseins", ko vēlāk realizēja tā gada Tēlniecības kvadriennālē "Demokrātijas brīnumi". Pašlaik studē maģistrantūras līmeņa programmā Karaliskajā mākslas koledžā (Royal College of Art) Londonā keramikas un stikla nodaļā, kā arī paralēli iziet praksi "Everyday Gallery" Antverpenē, Beļģijā, kā galerijas asistente. Jaunā māksliniece savā praksē apvieno izteikti praktiskās un tehnoloģiskās zināšanās keramikas arodā caur laikmetīgu prizmu, pievēršoties jautājumiem par keramikas materiālu izmantošanu starp-disciplinārā mērogā, gan instalācijas elementos, gan pētot šī materiāla lomu kā vidi definējošu elementu.
Žanete Liekite (1995) šobrīd studē maģistrantūrā Latvijas Mākslas akadēmijas Kuratoriālajā programmā. Ieguvusi pieredzi darbā "Kim?" laikmetīgās mākslas centrā (2018 – 2020) un Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā, CAC (2021), piedaloties vairākos starptautiskos projektos kā 13. Baltijas triennāle "Atbrīvoties no rēgiem" ("Give Up the Ghost"); 2019. gada Latvijas paviljona izstāde – Daigas Grantiņas "Saules Suns" 58. Venēcijas mākslas biennālē, kuratores Zanes Onckules veidotā izstāde "Nervozā gara faktūra", 14. Baltijas triennāle Viļņā u.c.
