Jura Dimitera mākslā viena no svarīgākajām tēmām vienmēr bijusi radošas personības un varas attiecības, un par to viņš runājis gana asi, dzēlīgi un ironiski. Izstāde to uzskatāmi apliecinās.
Ir solīts, ka izstādes centrā kā zināma metafora būs novietots Jura Dimitera savulaik veidotais priekškars Dailes teātra leģendārajam iestudējumam „Šerloks Holmss”. Tas ir pirmais, ko ar acīm meklēju, tikko ieejot zālē, bet kuratore Irēna Bužinska viltīgi smaida, un norāda – ne velti izstādes nosaukums ir „Priekškara paslēpes”.
“Ienākot zālē, jūs neredzat to, kas ir beigās, un tā jau ir tā lielā intriga. Tā kā Jurim patīk spēlēties ar paradoksiem, arī izstādes nosaukums to stāsta, jūs sākumā neredzat to priekškaru, tas ir paslēpies. Kur? Jums ir jāiet cauri izstādei, lai nonāktu pie tā. Tagad mēs varam to izdarīt,” stāsta Bužinska.
Izstādes iekārtojums patiesi nedaudz atgādina labirintu, kad skatītājs nezina, kas viņu sagaida aiz nākamās sienas vai priekškara, bet tas ļoti labi sasaucas ar Jura Dimitera mākslu, kurā spēlei, paradoksiem un negaidītībai ir ļoti liela nozīme.
Izstādes labirints izvada cauri dažādu gadu un žanru darbiem, un tad arī visā savā vērienīgumā atklājas slavenais „Šerloka Holmsa” priekškars, kas atspoguļo Dimitera kā scenogrāfa veikumu.
„Vēl joprojām vecākajai paaudzei gaišā piemiņā ir saglabājusies „Šerloka Holmsa” izrāde, un otrs ir „Džons Neilands”. „Džona Neilanda” priekškars Dailes teātrī pagaidām nav atradies, bet toties ir atradies 1979.gadā gleznotais priekškars „Šerlokam Holmsam”. Un kāpēc mums liegt skatītājiem prieku ieraudzīt to, ko viņi parasti uz skatuves redz pa lielu gabalu, tagad aplūkot tuvumā,” saka Irēna Bužinska.
Līdzās scenogrāfijai izstādē eksponēti Jura Dimitera plakāti (ar kuriem, šķiet, viņš visvairāk populārs), arī gleznas, zīmējumi, fotogrāfijas un arī skices. Agrīnākais darbs ir tapis sešu gadu vecumā, bet jaunākie darbi vēl šogad.
Vienkopus skatāmi, darbi uzskatāmi atklāj, ka Dimiteram vienmēr interesējušas cilvēka attiecības ar varu, un viņš nesaudzīgi komentējis to, kas viņam nepatīk gan padomju laikos, gan tagad.
Viņa komentāri mākslā ir ironiski, paradoksu pilni, dažkārt dzēlīgi sarkastiski.
Viņš ir arī viens no ļoti retajiem, kas drosmīgi publiski atļāvies atklāt savu no vairākuma bieži vien krasi atšķirīgo viedokli.
“Pats mākslinieks stāsta, ka tēma - cilvēka attiecības ar varu - viņu interesē tādēļ, ka visos laikos tā ir vienādi aktuāla, sarežģīta, bet tieši tāpēc arī dod māksliniekam dažādus stimulus sevi izteikt,” atklāj Irēna Bužinska.
Interesanti, ka daudzi viņa plakāti tapuši padomju laikos, - tostarp ļoti slavenais ar gulbja kaklu, kas tiek pārvērsts desās, - un šodien dažkārt šķiet vēl aktuālāki nekā savā laikā.
„Viss iet cauri laikiem, un neviena problēma, ar ko es cīnījos padomju laikos, tagad nav atrisināta. Visas tās pašas problēmas ir palikušas, tikai tās ir iekrāsotas savādāk,” uzskata pats Juris Dimiters.
“Tās vienkārši ir mūžīgas, jo raksturīgas cilvēkam, sociumam, un tāpēc tie plakāti izskatās, kā šodien darināti,” viņš piebilst.
Jura Dimitera personālizstāde „Priekškara paslēpes”, kas atspoguļo viņa darbību mākslā vairāk nekā 40 gadu garumā, trešdien tiks atklāta Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē un būs apskatāma līdz janvāra beigām.
