Izstādi atklās 18.maijā, un Latvijas daļas darbu izvēlē dominē piesaiste vēsturiskajai dimensijai: zemei, kultūrai, teritorijai un laiktelpai. Tie ir svarīgi brīvības pamatnosacījumi, kuros klātesoši ir personiski vērojumi un dažādu vēstures situāciju pētījumi, informēja Latvijas mākslinieku kuratore Liena Bondare.
Mākslinieces Vikas Ekstas personālizstādē pirmo reizi būs apskatāmi darbi no cikla “Velnezers” un atzinību guvušās “Dievs. Daba. Darbs.” pašportretu sērijas, kuru māksliniece radījusi, viena pati dzīvojot pamestā mājā, valkājot mājas saimnieces drēbes un darot ikdienas mājas darbus.
Igauņu grafikas lakonismam un lietuviešu ekspresijas pretsvaram kalpo Ivara Drulles triptihs “Bits from Our Recent History”. Tajā redzams, kā Ulmanis pēdējo reizi vannojas 1941. gada 17. jūnijā, Iļja Ripss sešdesmitajos aizdedzinās pie Brīvības pieminekļa un Latvijas patriots 1993. gadā aizved un izsēdina divus krievu ģenerāļus pie Krievijas robežas .
Savukārt pirmā stāva foajē tiks eksponēts mākslinieku Viļņa Putrāma un Vladimira Jakušonoka darbs "Miers. Darbs. Laime". Tā ir absurdas situācijas izspēle, atsaucoties uz tēlnieka Laimoņa Kristovska padomju laikā piedzīvoto situāciju.
Proti, stāsts ir par nesaskaņām starp Kristovski un kādu arhitektu. Tēlnieks strādājis pie lielformāta bareljefa “Miers. Darbs. Laime” kādam kultūras namam, bet arhitekts, pārprojektējot ēku, pārvietojis tās ieeju, aizmirstot pabrīdināt mākslinieku.
Līdz ar to bareljefs faktiski būtu aizsedzis ieeju galvenajā zālē. Mākslinieks nepiekrita pārveidot jau gatavā darba kompozīciju, pakļaujot to utilitārām vajadzībām, tādēļ tas nekad nenonāca paredzētajā vietā. Ilgus gadus ciļņa daļas bijušas mākslinieka studijas ārējās sienas.
Lietuviešu mākslinieks Žigimants Augustīns pēta cilvēku galvaskausus un, balstoties uz paša izstrādātu punktu metodi, veido pašportretus. Izmantojot mērījumus, viņš tajos sapludina savu un Polijas karaļa seju, izveidojot vienu neesoša cilvēka portretu.
Māksliniece Jūrate Rekevičiūte iegūst novilkumus no slavenu un vēsturiski nozīmīgu personu apģērbiem. Izstādē būs apskatāma dziedātājas Eurikas Masītes (Eurika Masyte) kleitas nospiedums. Šo apģērbu viņa valkāja, kad pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas izpildīja par simbolu kļuvušo dziesmu “Brīvība”. Atklāšanā dziesmu izpildīs soprāns Jūlija Karaļūnaite (Julija Karaliunaite).
Igauņu grafikas meistara Pētera Allika un konceptuālisma klasiķa Leonharda Lapina darbi nebeidz pārsteigt ar ironiju, domas asumu un tehniski it kā vienkāršo meistarību.
18. un 19. maijā notiks arī “Non Grata” grupas performances, kurās piedalīsies dalībnieki no Somijas, Meksikas un Igaunijas.
“Non Grata” performanču apvienība ir unikāls kolektīvs, kura sastāvs nemitīgi mainās. To vada leģendārās akadēmijas Non Grata dibinātājs Als Paldroks (Igaunija). Kopš 2004. gada akadēmija darbojas ceļojošā režīmā, piedāvājot lekcijas un meistarklases mācību iestādēs dažādās pasaules valstīs, tostarp uzstājoties un veidojot grafikas izstādes.
Izstāde būs aplūkojama līdz 24.jūnijam.
Vairāk informācijas Klaipēdas Kultūru Komunikāciju centra vai "Non Grata" mājaslapā.
