Gleznās māksliniece ļoti niansēti atspoguļo sajūtas, ko cilvēkā rada gaismas atspīdumi un atmirdzējumi dažādos gadalaikos un dažādās vietās, taču teju visos darbos gaisma ir spoža, koša un dzidra.
Jurjānes darbnīca atrodas Mežciemā, blakus vecāku mājai, un pagalmā, kur vien skaties, visapkārt zied puķes – hortenzijas, cinnijas, alantes, kreses, uzpirkstītes un vēl daudzi augi. Spožajā saulē dārzs izskatās sevišķi skaists, un noskaņu vēl bagātina visapkārt skanošās putnu balsis.
Jurjānes darbnīca atrodas ēkas otrajā stāvā, un arī ir ļoti gaiša. Pirms aizceļošanas uz galeriju tur apskatāmi visi jaunākie darbi, kas veidos izstādi. Tos aplūkojot, uzreiz var novērtēt, ka tajos gaisma ir ne tikai fiziskā, bet arī kādā dziļākā garīgā nozīmē, kas skatītājā raisa pozitīvas un dzīvi apliecinošas noskaņas.
"Tie bija dažādi ieraudzīti vai piedzīvoti mirkļi, kas iedvesmoja, kas radīja kādu laimes sajūtu vai prieku un ko gribējās iemūžināt vai ieglabāt.
Arī apzināti es jau pirms kāda laika esmu izvēlējusies, ka es negribu vairot to negatīvo, kā jau tā visapkārt ir daudz, bet apliecināt dzīves un pasaules skaistumu," atzina māksliniece.
Viņa padalās, ka pirms vairākiem gadiem braukusi gleznot uz Itāliju, un tas kaut kādā ziņā izmainījis viņas gaismas redzējumu: Latvijā gaisma ir pelēcīgāka un maigāka, Itālijā – daudz spožāka un dzidrāka, un kopš Itālijas viņa šo dzidrumu sākusi vilkt ārā no Latvijas gaismas. Šī iemesla dēļ dažiem viņas gleznas jau šķietot par košu, bet Jurjāne atzīst – viņa nekā nevar darīt, viņai gribas tieši šo spožo, košo un dzidro.
Tā arī ir viņas jaunajos darbos, kas, dažādu gadalaiku un dažādu vietu un situāciju iedvesmoti, raisa arī visdažādākās noskaņas, sākot no laiskām, melanholiskām un apcerīgām līdz spriegām un trauksmainām, kuras visvairāk rosina pavasarim raksturīgā gaisma.
"Teiksim, šajā gleznā "Brīvdienas rīts" redzama guļoša sieviete un tas, cik neparasti šajā rītā ir uzspīdējusi saule. Mani šis brīdis ir iedvesmojis, tāpat kā laiskums, ko tas sevī ietver.
Vai atkal šī rudens gaisma, kas spīd cauri sarkanajām vīnstīgu lapām, kas mirdz kā vitrāžas, kad pretgaismā nāk tas spožums, kas ir gandrīz nenotverams. Nofotografēt tādas lietas nevar, bet uzgleznot varbūt var savā veidā.
Šeit atkal tāda melanholiska ziemas gaisma ar skumjo meiteni centrā. Šajā darbā savukārt ir pilsētas vasaras noskaņas, kad īsti tu nevari to vasaru izbaudīt kā laukos, bet tomēr saule caur lapām uz sienām veido tādas gaismu spēles," rāda māksliniece.
Jurjāne jau 13 gadus kā brīvprātīgā strādā Iļģuciema sieviešu cietumā, pasniedzot gleznošanu, un stāsta, ka šī tikšanās un sadarbība viņu bagātina un ka arī viņas audzēkņu darbi esot ļoti gaiši.
"Jā, tas ir pārsteidzoši, ka tās gleznas ir ļoti gaišas un krāsainas, jo varētu sagaidīt, ka tās būs drūmas vai tumšas, bet nē, tās ir tieši gaišas un spožas. Bet mums ir arī tāds apmācības process, ka mēs nevis aicinām viņas savu to iekšējo zemapziņu izlikt, bet piedāvājam viņām pētīt dažādas mākslas vērtības un kopēt, un caur to procesu arī tā gaisma viņās parādās," teica Jurjāne.
Bet pašas Jurjānes jaunāko veikumu – personālizstādi „Gaimas vibrācijas” no šīs nedēļas līdz septembra sākumam būs iespēja aplūkot galerijā "Istaba".
