Kultūras ziņas

«Pieaugušie» latvieši Nacionālajā teātrī

Kultūras ziņas

«Radīti mūzikai» fināls jau šo svētdien!

Izstāde «Horizontu meklējot» šokē un smīdina

Atklāj laikmetīgās mākslas izstādi «Horizontu meklējot»

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā 22.maijā tiek atklāts viens no spožākajiem „Rīga 2014” laikmetīgās mākslas notikumiem – izstāde “Horizontu meklējot”, kurā apvienots dažādu mākslinieku un dzejnieku skats uz pasauli – ironisks, šokējošs, smieklīgs, poētisks, dziļdomīgs.

Izstādē piedalās 39 mākslinieki no Latvijas, Amerikas, Krievijas, Austrijas, Polijas, Nīderlandes, Indijas un Vācijas. Viņu vidū ir gan miruši starptautiski pazīstami laikmetīgās mākslas klasiķi – Maiks Kelijs, Bass Jans Aders, gan dzīvie – Gvido Van der Verve, Džersijs Seimūrs, Oļegs Kuļiks, Anatolijs Osmolovskis u.c.

Lai māksla būtu tuvāk tautai, Aleksandrs Petrelli no Maskavas ir izdomājis savu pārnēsājamo galeriju “Paļto” vai latviski “Mētelis”, kurā viņš tiešā nozīmē izstāda un pat pārdod dažādu mākslinieku darbus...

„Galerija „Paļto” tāpēc, ka, ja tādas nebūtu, to vajadzētu izdomāt, tā parādījās 1992.gadā Maskavā un tas bija tāds periods. Bet radās ideja no Gaidaja komēdijas „Ivans Vasiļjevičs maina profesiju”, kur Šuriks skrien meklēt radiodetaļas un viņam tās piedāvā,” stāsta galerijas “Paļto” īpašnieks mākslinieks Aleksandrs Petrelli.

Šoreiz mētelīša virinātājs ieradies ar visai pikantu un šokējošu kolekciju, tostarp Oļega Kuļika fotosēriju “Krievijas dziļumos”.

Savukārt otrs performanču meistars – Laikmetīgā mākslas institūta “Bāze” dibinātājs no Maskavas šoreiz atvedis uz mietiem uzspraustu divdesmitā gadsimta skandalozāko politiķu galvas.

„Tas ir apokrifisks stāsts, kas saistīts ar Pikaso „Gerniku”, kad vācu oficieris jautāja par šo darbu māksliniekam: “To jūs izdarījāt?” un atbildēja viņam – “Nē, to izdarījāt jūs”,” skaidro “Bāzes” dibinātājs mākslinieks Anatolijs Osmolovskis.

Latviešu glezniecība pārsteidz ar saviem izmēriem un ainavu gleznošanas un izstādīšanas piegājienu – sienu no Visvalža Ziediņa mazajiem plenēru darbiņiem un Andra Eglīša grandiozo konstrukciju.

Šī izstāde ir vienas kuratores – Ievas Kalniņas veikums, atlasot nekomerciālus mākslas darbus, kurus nav ietekmējusi nekāda pastāvošā konjunktūra vai pasūtījumi.

Ja tie ir darbi, kas nevarēja tikt neradīti, tad viņos ir cita kvalitāte, kas iedarbojas tīri jutekliski, tāpēc izstāde ir šāda poētiska un jutekliska,” norāda izstādes kuratore Ieva Kalniņa.

Izstādi papildinās mākslinieku un mākslas teorētiķu personiskajai pieredzei veltīts seminārs, kas notiks Dzelzceļa vēstures muzejā 24.maijā no plkst.11  līdz plkst.17.

Izstāde Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā būs atvērta no 23.maija līdz 20.jūlijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti