Kultūras ziņas

«Uzdzist» – sajūtu izrāde vienam skatītājam

Kultūras ziņas

Pasniegti Kultūras ministrijas atzinības raksti

Atklāj Tekstilmākslas triennāles galveno izstādi

Atklāj 6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas triennāles galveno izstādi

6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles “Tradicionālais un laikmetīgais” galvenā izstāde “Identitāte”, kas aplūkojama izstāžu zālē “Arsenāls”, aptver 26 valstu mākslinieku darbus, sākot ar gobelēniem un beidzot ar tekstila skulptūrām.

Trešdien, 6.jūnijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” atklāta galvenā 6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles “Tradicionālais un laikmetīgais” galvenā izstāde “Identitāte”.  Pēc starptautiskas žūrijas lēmuma izstādē pārstāvēti 84 autori no 26 valstīm, kuri identitāti apskata no ļoti dažādiem aspektiem. Bet triennāles viesmākslinieki ir divi pasaulē slaveni meistari: franču-amerikāņu māksliniece Šīla Hiksa, kuras retrospekcija nesen bija skatāma Pompidū centrā Parīzē, un ASV mākslinieks Džons Ēriks Rīss.

Valsts simtgadei veltītajā tekstila un šķiedras mākslas izstādē ''Arsenālā'' māksliniekiem dots uzdevums reflektēt par tēmu “identitāte” visos iedomājamos aspektos.

Darbos drīkst atskatīties uz vēsturi, pievērsties šī brīža sociālajiem un politiskajiem ar identitāti saistītiem jautājumiem.

Izstādē apskatāmi arī filozofiski redzējumi. Viens no tādiem pieder izstādes īpašajam viesmāksliniekam Džonam Ērikam Rīsam no ASV. Līdzīgi Rīgā izstādītajam Rīsa darbam atrodas Ņujorkas Metropolitēna muzeja un Klīvlendas muzeja kolekcijās. Viņa rokām radītajā kimono, kas vēstī par cilvēces evolūciju, izlietoti 30 kilogrami upes pērļu. Mugurā velkams tas nav, pasmaidīja autors.

“Un ne jau ne pirmo reizi radu tādus apģērba gabalus, kuru iekšpusē vienmēr ir kāds pārsteigums,” skaidroja Rīss. “Šoreiz tās norāda uz cilvēka pirmsākumiem pērtiķa ādā. Bet kimono ārpusē ir manis paša izdomātas zīda un metāla diegiem izaustas dažādu rasu cilvēku sejas. Tās esmu ielicis zelta krāsas pērļu rāmīti līdz ar matu līniju, lai nenolasītos konkrēts dzimums.”

Identitātes tēma esot Rīsam jo īpaši mīļa. Ja viņš nebūtu tekstilmākslinieks, tad noteikti pievērstos antropoloģijai. Otrajā viņa darbā, kas skatāms “Arsenālā”, mākslinieks attēlo pasaules dzimtas koku, kam piederīgas visas rases un dzimumi. Visas sejas pagodinošos zeltā mērktu pērlīšu rāmjos, bet neviens nav īpaši izcelts.

Izstādes ievadošajā zālē līdzās Rīsa darbiem arī leģendārās Šīlas Hiksas un Magdalēnas Abakanovišas darbi. Atsevišķa telpa veltīta Baltijas mākslinieku identitātes redzējumam.
Triennāles projekta autore kuratore Velta Raudzepa skaidroja izstādes ideju plašāk:  “Doma bija tāda, ka šī izstāde kā viens vienots tēls varētu pēc tam ceļot apkārt arī pa citām valstīm. Šis ceļojums sāksies Lietuvā, Viļņā, Kauņā, pēc tam Igaunijā. Varbūt vēl kāds mūs sagribēs. Tāpēc mēs šos izstādi veidojam kā velti visām Baltijas valstīm.”

Latviju izstādē pārstāv parīzietis Egils Rozenbergs, Edīte Pauls-Vīgnere, Pēteris Sidars, Ingrīda Sūna un citi.

Ekspozīcijā nereti pārsteidz mākslinieku lietotie materiāli. Maizes iepakojumu savilcēji, mūzikas ierakstu lentes, ceļojumu spilveni, kosmētikas uzklāšanas sūklīši, kaltētas ogas un, protams, klasiskā vilna un zīds. Somu mākslinieks un žūrijas pārstāvis Pasi Velimā saskata, ka baltiešu un ziemeļeiropiešu darbos vērojamas līdzības: “Manuprāt, mūs visus raksturo tas, ka kaut kādā mērā savos darbos skaram dabu. Vai nu kā galvenā tēma, vai tiek izmantots kāds dabas materiāls. Bet daba mūsu darbos noteikti ir. Arī krāsu izvēle ir citādāka nekā dienvidamerikāņu darbos. Tur ir pilnīgi citas krāsas.”

Savukārt Raudzepa uzskaitīja dažus piemērus aktuālajām tendencēm: “Viena no tendencēm ir tāda, ka saplūst dažādi mākslas veidi. Iet mazumā gobelēns kā tāds, jo sevišķi jaunā paaudze, kas tagad mācās, nav ieinteresēta stundām sēdēt pie stellēm. (..). Tā vietā parādās jaunais, saistība ar citām nozarēm. Viena daļa iet uz glezniecisko, viena – uz grafisko, tad parādās tekstilskulptūras, ko var redzēt šajās zālēs, piemēram, kleitas vai citi objekti. Ir diezgan daudz izšuvumu, iet dizaina virzienā, tiek izmantoti otrreizējās pārstrādes materiāli.”

Izstādē aplūkojami arī Vācijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Japānas, Taivānas un citu valstu mākslinieku darbi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti