Izstādes ekspozīcijā ietverti mazi gaismas diožu ekrāni, kuros attēlu iededz tūkstotis mazu spuldzīšu. Attēlotais kļūst nojaušams, skatītājam atkāpjoties atpakaļ vai aplūkojot ekrāna spoguļattēlu, kas atstarojas uz citas, speciāli sagatavotas virsmas. Mazās spuldzītes iespējams uzlūkot kā signāldevēju, bet atstaroto attēlu kā apstiprinājumu signāla uztveršanai.
Izstādes iecere radās pirms vairākiem gadiem, kad Arturs Punte radīja skaņu poēmas, ierakstot dažādas skaņas naksnīgās pilsētās. Aizrāvies ar romantisko mirguļošanu, ko pilsētvidē rada reklāmas spuldzīšu, luksoforu, signalizācijas gaismu, ostas bākuģuņu un dzelzsceļa signālu darbošanās, viņš izveidoja video ierakstu kolekciju, kurā bija fiksēti vientulīgie signāli kā eksistences apliecinājumi. Taču gaismiņas, fiksētas video, zaudēja savu brīnumaino dzīvīgumu, tāpēc tika meklēts cits formāts, kā rekonstruēt sajūtas, kas rodas, vientuļi klaiņojot naksnīgā pilsētā. Sadarbībā ar Alekseju Griščenko tika radīta speciāla, paštaisīta videokamera, apvienota ar gaismas diožu ekrānu. Tā drīzāk izjauc nekā rada attēlu, atzīst Arturs Punte. Attēlos var tikai nojaust ainavu, kas iemūžināta, un tas autoru interesē visvairāk – robeža, kad attēls vairs nav nolasāms, un brīdis, kad tas vēl nodod vēstījumu tālāk.
Arturs Punte, viens no dzejnieku grupas “Orbīta” dalībniekiem, studējis literatūras zinātni Maskavas Literatūras institūtā. Viņa grāmata “Poētiskie veltījumi”, ko 2013. gadā izdeva „Orbīta”, apbalvota vairākos konkursos, tostarp arī grāmatu konkursā “Zelta ābele” un Baltijas grāmatu mākslas konkursā. Artura Puntes darbi bijuši skatāmi gan Cēsu mākslas festivālā, gan projekta “Rīgas Dzejas karte” izstādēs, laikmetīgās mākslas festivālā „Survival Kit” un citur.
Izstādes līdzautors Aleksejs Griščenko dzīvo un strādā Novosibirskā Krievijā, kur absolvējis Novosibirskas Tehnoloģiju institūtu.
Arturs Punte komentē: “Man šķiet zīmīgi, ka Novosibirskā zinātne un māksla atrodas ļoti tuvu. Ja esi tur dzimis, visdrīzāk absolvēsi tehnisko fakultāti, tā būs inženierzinātne, programmēšana vai celtniecība, bet ne humanitārā nozare. Arī mākslinieki ieguvuši spēcīgu tehnoloģisku izglītību, un Aleksejs ir viens no tādiem. Viņš ir mediju mākslinieks, kurš strādā ar tehnoloģiskiem risinājumiem, pats tos rada.”
Izstādes atklāšana trešdien, 11. jūlijā, plkst. 18.30. Izstāde apskatāma līdz 3. augustam.
