Trīs jaunās paaudzes latviešu mākslinieki Inga Ģibiete, Līva Rutmane, Klāvs Upaciers izstādīs autortehnikā veidotus mākslas darbus, kas radušies savstarpējas sadarbības rezultātā. Projekta mērķis ir pētīt kolektīvas mijiedarbes iespējamību, sastopoties cīņai un cieņai. Pirms divām nedēļām mākslinieki sāka eksperimentu, lai šo mērķi sasniegtu.
"Mēs zīmējām viens otram pāri, izrādot cieņu vai nē. Un kliedzot arī," atklāj Līva Rutmane.
Procesa gaitā tapušo darbu piederība nav definēta. Katrs no māksliniekiem savā daiļradē ir izpaudies dažādos medijos, taču projektā "Cīeņa" viņi ir vienojušies par zīmējumu kā tradicionālo mākslas formu, kura veidolu nevar paredzēt. Gala produktu var dēvēt par "jau notikušu" performanci bez lieciniekiem, dalībniekiem fiksējot veiktās darbības un ļaujot skatītājiem izsekot tām neklātienē. Mākslas darbu procesuālo dabu atainos autovizuāla dokumentācija ar skaņas klātesamību.
Skeptiķi pasteigsies iebilst, ka šādu mākslu var radīt jebkurš. "Ja cilvēkiem sanāk tāpat zīmēt, tad es viņiem ieteiktu to darīt. Viņi gūs tikai prieku. Es šajā darbā guvu prieku, bet pārējais - tas tā," norāda Klāvs Upaciers.
Izstādei apzināti piešķirts eksperimentāls raksturs, kas sniedz iespēju paplašināt radošās izteiksmes teritoriju, tādā veidā norobežojoties no mākslas priekšmetiskās vērtības akcentēšanas, ko sabiedrība bieži vien uzskata par vērtību ekvivalentu. Priekšplānā ir izvirzīts mākslinieka darbības akts, kura iznākums nav prognozējams.
