Izstādes nozīmību raksturo arī tās vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonus eiro.
Izstāde „Gara radinieki” ir lieliska iespēja iepazīt Vācijas pēdējo 50 gadu mākslu un salīdzināt to ar Latvijas mākslas norisēm šajā laika posmā. Un skatītājs var ieraudzīt būtiskas atšķirības, jo pēc Otrā pasaules kara rietumvācu kultūra un mēs gājām katrs savu attīstības ceļu.
Kā redzams izstādē, Vācijas mākslā izteikti šajā laikā dominē ekspresija un abstrakcija, stāsta projekta vadītāja Astrīda Rogule:
''Šeit tā ir ekspresija un abstrakcija, kas valda, arī nevairīšanās no savas vēstures smagiem posmiem un diezgan godīga attieksme pret pasauli un pret sevi, bet, protams, klātesoša ir vācu cilvēkam nemitīgā šaubīšanās par sevi, tāds Gētes Verters ar savām ciešanām."
Vācijas mākslas izstādei Rīgā ir plaša rezonanse, uz to ieradušies mākslas kolekcionāri, galeriju īpašnieku un muzeja speciālistu grupa no Vācijas, Itālijas un ASV.
Rīgā viesojas arī virkne izstādē pārstāvēto mākslinieku, viņu vidū arī Julians Rozefelts, kuram izstādē ir apjomā lielākais darbs, kas saucas „Muļķu kuģis”.
Julians Rozefelts: „Mans darbs atspoguļo problemātiku, kas saistās ar vāciešu smagnējo attieksmi pret savu vēsturi. Darbs tapa laikā, kad Vācijā notika pasaules futbola čempionāts, un vācieši ļoti aktīvi visos medijos diskutēja, vai viņi ir tiesīgi, piemēram, no sava mājas balkona izkārt Vācijas karogu, jo no vienas puses – tas būtu tikai dabiski, no otras – tas varbūt nebūtu politkorekti. Par šīm tēmām es arī reflektēju savā videodarbā, kas saucas „Muļķu kuģis”.''
Globāli aktuāls ir izstādē pārstāvētais Norberta Biskija darbs: „Mana glezna ir gleznota 2008.gadā , kad saskāros ar ārkārtīgi negatīviem pārdzīvojumiem, ko raisīja terorisma uzplaiksnījums pasaulē. Tas manī viesa lielu nedrošību un bažas.
Diemžēl šī astoņus gadus vecā glezna tagad ir kļuvusi vēl aktuālāka, un tādēļ acīmredzot iekļauta izstādē”.
Satraucoši jaudīga ir Rupherta fon Kaufmana glezna „Cietumnieki”, kurā realitāte savijas ar iztēli un kas raisa baisas nākotnes priekšnojautas.
''Mans darbs savā ziņā sasaucas ar Norberta Biskija gleznu, kurā skarta terorisma tēma, taču es drīzāk tajā centos parādīt Rietumu varas attieksmi pret terorismu un to, kā mēs pārdzīvojam un reaģējam uz to," saka Ruperts fon Kaufmans.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis izstādi dēvē par pasaules mēroga mākslas notikumu, ar kuru Rīga uz vairākiem mēnešiem kļūst par Eiropas mākslas centru, jo šo notikumu atspoguļos visi lielākie pasaules mākslas mediji, bet pats galvenais - izstāde ir ļoti laba iespēja Latvijas mākslas mīļotājiem.
Vērienīgā Vācijas laikmetīgās mākslas izstāde „Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts” izstāžu zālē „Arsenāls” būs skatāma tikai divus mēnešus – līdz 21.augustam.
