Kultūras ziņas

Eirovīzijas dziesmas kora "Sõla" izpildījumā

Kultūras ziņas

Antivalentīndiena jeb lietas, ko mīli

Igauņu tēlnieka izstāde Arsenālā

«Arsenāla» radošajā darbnīcā – Jasa Kaselāna «Leļļu laukums»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

No 14. februāra līdz 22. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles „Arsenāls” radošajā darbnīcā būs skatāma igauņu mākslinieka Jasa Kaselāna personālizstāde „Leļļu laukums”.

2014. gada Kēlera balvas ieguvējs Jass Kaselāns (Jass Kaselaan, dz. 1981) pārstāv jaunu, spēcīgu, savā izteiksmē un tēmu izvēlē atšķirīgu igauņu tēlnieku paaudzi, kuras kodolu veido aptuveni pieci mākslinieki. Viņus vieno fakts, ka visi laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam ir absolvējuši Tartu Mākslas koledžu un pēc tam turpinājuši maģistrantūras studijas Igaunijas Mākslas akadēmijā Tallinā. Tāpat kā kopīgo iezīmi jāmin darbos izteikti klātesošais naratīvs, aptverot plašu tematisko areālu variācijās no nāves, zinātniskās fantastikas un paranojas līdz pasakām, homofobijas un aukstā kara apceres.

Kā šo mākslinieku īpatnību var izcelt nevēlēšanos rīkot grupu izstādes, to vietā autoriem cenšoties individuāli aizpildīt telpu. Mākslas kritiķi viņus dēvē par monumentālistiem, kam trūkst ambīciju radīt pieminekļus. Šis apgalvojums perfekti raksturo Jasu Kaselānu, kura darbu vēriens vienmēr spēj dominēt pār ekspozīciju zāles apjomiem.

Jass Kaselāns. Leļļu laukums. 2014. Instalācija. Publicitātes foto.

Prēmētā izstāde „Leļļu laukums” ir labs piemērs autora darbu gigantiskai formai, kas burtiski iespiesta galerijā. Projekts sastāv no sešpadsmit lielizmēra betona leļļu galvām, papildinātām ar fotogrāfiju sēriju. Asociācijas ar pieminekli rodas ne tikai dēļ materiāla un objekta proporciju attiecībām pret telpu, bet arī pateicoties memoriālam piemītošajam vēstījumam un atmiņas glabāšanas funkcijai. Šajā gadījumā instalācija tapusi kā leļļu stāsts, kuras Jass Kaselāns atradis izmestas blakus publiskajām miskastēm kādā padomju laikos būvētā guļamrajonā.

Laikmetīgās mākslas balva, kura nodēvēta igauņu 19. gadsimta gleznotāja Johana Kēlera (1826–1899) vārdā, tika dibināta 2011. gadā. Kēlera balva radīta ar mērķi popularizēt igauņu laikmetīgo mākslu, atbalstīt spēcīgus vietējos māksliniekus un to apvienības. Katru gadu balvai tiek izvirzīti pieci autori par pēdējos trīs gados paveikto, un pieaicinātā starptautiskā žūrija nosaka uzvarētāju. 2014. gadā nominantu izstādi varēja apskatīt Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā.

Gan Kēlera balva, gan Purvīša balva pulcina kopā šī brīža aktīvākos māksliniekus, tāpēc izvēle prezentēt pēc kārtas ceturtās Kēlera balvas laureāta veikumu Rīgā paralēli Purvīša balvas finālistu skatei nav sakritība. Jasa Kaselāna „Leļļu laukums” ļauj gūt ieskatu gan talantīga mākslinieka daiļradē, gan pastarpināti aktualizē līdzības un atšķirības, kas pastāv starp divām Baltijas valstu vizuālās mākslas balvām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti