«Arsenālā» atklās līdz šim vērienīgāko Gustava Kluča darbu izstādi

No 23. augusta līdz 26. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" būs skatāma līdz šim vērienīgākā ievērojamā latviešu izcelsmes mākslinieka Gustava Kluča darbu izstāde „Kāda eksperimenta anatomija”.

""Arsenālā" būs redzama līdz šim vislielākā Gustava Kluča darbu izstāde - vairāk nekā 250 mākslas darbu. Tas ir krietna puse no tā, kas mums krājumā ir," intervijā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" pastāstīja izstādes „Gustavs Klucis. Kāda eksperimenta anatomija” kuratore Iveta Derkusova.

Uz izstādi Rīgā atceļojuši arī darbi no Grieķijas laikmetīgās mākslas muzeja Salonikos un no Valsts Tretjakova galerijas Maskavā, kuru īpašumā ir Gustava Kluča darbi no unikālās Georga Kostaki krievu avangarda mākslas kolekcijas, kā arī no V. Majakovska muzeja Maskavā. Izstādē eksponēti arī darbi no privātām kolekcijām Latvijā un Gustava Kluča darbu rekonstrukcijas no "Cajasol Obra Social" un VIMCORSA Viviendas Municipales kolekcijām Spānijā. Dokumentālajos video izmantoti materiāli no Krievijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.

Daļu no izstādītajiem Kluča (u.c. autoru) darbiem LNMM savai kolekcijai nopirka, savukārt pārējos viņa atraitne māksliniece Valentīna Kulagina muzejam uzdāvināja. Tādējādi mūsdienās LNMM glabājas pasaulē lielākā un daudzveidīgākā Gustava Kluča darbu kolekcija – vairāk kā 500 zīmējumi, gleznas, fotomontāžu meti, plakāti, fotogrāfijas, kā arī unikāls skiču albums.

Izstādes veidotāji aicina atteikties no kārdinājuma nosodīt vai noliegt un rosina domāt par visos laikmetos būtiskiem jautājumiem – par indivīda izvēles brīvības robežām un atbildību, par mākslinieka un varas attiecībām, par mākslinieka personības un mākslas darba ietekmi uz sabiedrisko domu.

Astoņās ekspozīcijas sadaļās skatītāji var izsekot, kā evolucionē mākslinieka domāšana, kā viņš meklē jaunas izteiksmes formas un jaunas tehnoloģijas dažādās mākslas jomās.

Gustava Kluča (1895–1938) dzīve ir neparastas personības un talantīga mākslinieka stāsts par laikmetu, kas radikāli mainīja Eiropas un visas cilvēces attīstības vēsturi. Viņa daiļrade cieši saistīta ar krievu avangarda perioda mākslu, bet dzīvesstāstā simboliski atklājas to daudzo tūkstošu latviešu liktenis, ko Pirmais pasaules karš aizveda prom no Latvijas un kas pēc boļševiku apvērsuma 1917. gadā palika Krievijā un kļuva par Staļina Lielā terora upuriem 1930. gadu beigās.

Būdams mākslas students, gados pirms 1920.gada Klucis tiecas „izsmelt visu zināmo mākslas virzienu un „-ismu” izteiksmes formas, lai atbrīvotos no pagātnes nastas, no vecajām mākslas skolām un radītu jaunu mākslu tagadnei”. Likumsakarīgi viņš kļūst par vienu no konstruktīvisma virziena pionieriem. 20.gadu konstrukcijas, daudzfunkcionālie aģitācijas stendi, tribīnes un izstāžu iekārtojuma projekti ir izcili funkcionālā dizaina paraugi. Īpaši šim projektam tapušas vairāku Gustava Kluča telpisko konstrukciju un izstāžu stendu rekonstrukcijas.

Padomju varas pirmajos gados konstruktīvisms simbolizēja radošās brīvības uzvaru. Būdams eksperimentētājs un novators, Gustavs Klucis radīja jaunu vizuālā tēla konstruēšanas metodi – fotomontāžu, ko plaši izmantoja žurnālu un grāmatu noformējumā un plakātos. Ienesot krāsainu plakņu kompozīcijās fotogrāfijas un lozungu tekstus, mākslinieks nojauca robežu starp abstrakti nosacīto un reālo. Tomēr visai drīz mākslinieciskās konstruēšanas periods pārauga „cilvēku dvēseļu inženierijā”, un totalitārais padomju režīms sāka izmantot mākslu kā vienu no iedarbīgākajiem propagandas ieročiem, tostarp desmitos tūkstošu lielās tirāžas drukātos Kluča plakātus.

20.gadsimta 30.gadu vidū Gustavs Klucis bija spiests atgriezties pie tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem un klasiskajiem žanriem. Šajā periodā tapušie darbi, kā arī mākslinieka sadarbība ar Maskavas latviešu kultūras un izglītības biedrību „Prometejs” skatītājiem noteikti būs pārsteigums, jo līdz šim tie palikuši ārpus labi zināmā Gustava Kluča stāsta, norāda izstādes veidotāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti