Rīta Panorāma

Intervija ar Viesturu Kairišu

Rīta Panorāma

Intervija ar Juri Lazdiņu

Laikmetīgās mākslas izstāde «Lauki»

«Arsenālā» atklās laikmetīgās mākslas izstādi «Lauki»

No 16.maija līdz 3.augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" skatītājiem būs atvērta laikmetīgās mākslas izstāde „Lauki”, kas ir viens no centrālajiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem. Izstāde atklās 16. starptautisko jauno mediju kultūras festivālu „Māksla+Komunikācija”.

Kad izstādes kuratori domājuši, ko viņi vēlētos atspoguļot izstādē, tad nonākuši pie secinājuma, ka varētu veidot laikmetīgās mākslas pārskatu, kurā iekļauti tādi mākslinieki, kas strādā ar dažādām mediju tehnoloģijām un ne tikai - arī ar zinātni, mākslinieki, kas "patiesībā strādā uz dažādu lauku robežām," norāda Rasa Šmite.

Projekta ideja ir parādīt, ka atsevišķi vairs neviens lauks vai apzīmējums nespēj pilnībā atspoguļot laikmetīgās mākslas daudzveidību. Šodienai ir raksturīgi, ka visinteresantākā jaunrade notiek, savienojot vairākas nozares un disciplīnas – kombinējot māksliniecisko ar sociālo un dabisko, zinātnisko – ar emocionālo, sensitīvo – ar reālo.

Gatavojoties šai izstādei, tika veikts plašs pētījums, kas gan aplūkoja mākslu tās šaurākajā nozīmē, gan pievērsās inovatīvajām, radošajām praksēm, kurās apvienojas jauna domāšana, zinātnes atziņas, tehnoloģijas un sociālās struktūras.

Gadu pirms izstādes tika izsludināts atklātais konkurss, kuram pieteicās vairāk nekā 200 mākslinieku. Projekta kuratori – Rasa Šmite, Raitis Šmits un Armīns Medošs – idejas attīstībā iesaistīja tādas platformas kā Baltijas-Ziemeļvalstu tīkls „Renewable”, kā arī Eiropas kultūras sadarbības projektus „Techno-Ecologies” un „Soft Control”. Mākslinieku rezidences „Fieldwork”, kas notika uz kuģa pasākuma „Linz 2013” ietvaros Austrijā, turpināja attīstīt idejas un projektus izstādei „Lauki”.

Prezentācijas un radošās darbnīcas, kas norisinājās festivālos „Transmediale 2013” Berlīnē un „Piexelache 2013” Helsinkos, konferencē „Media Art Histories 2013: Renew” Rīgā, tika izmantotas, lai apspriestu topošās izstādes darbus un tematus.

No 200 konkursam iesūtītajiem pieteikumiem ekspozīcijai atlasīti 40 mākslas darbi no visas pasaules, īpaši koncentrējoties uz Centrāleiropu, Austrumeiropu un Ziemeļueiropu. Kuratori izvēlējās tādus darbus, kurus var uzskatīt par sociālo pārmaiņu iedīgļiem. Izstāde savā ziņā ir pētījums par to, kuri mākslinieciskās prakses lauki piedāvā jaunas idejas šī brīža krīzes pārvarēšanai un jaunus modeļus ilgtspējīgākas un radošākas dzīves veidošanā.

Izstādē „Lauki”, samiksējot un saliekot kopā esošās kategorijas, tiek veikts svarīgs „mērnieku” darbs – jaunu robežu iezīmēšana, kas palīdzēs radīt jaunas kontaktu zonas starp 21. gadsimta mākslu, zinātni, tehnoloģijām un sociālo sfēru.

"Runājot par lauku sadalījumiem, ir ļoti dažādi pārklājumi," skaidro Raitis Šmits. "Viennozīmīgi ir sociālpolitiskie un sociālkritiskie darbi, kas apskata tādas tēmas kā informācijas noplūde, informācijas uzkrāšana, spiegošana."

Attiecības ar dabu ieņem nozīmīgu vietu izstādē "Lauki". Tās bieži vien tiek apvienotas ar interneta kultūrā rastajām idejām, kas balstās uz dalīšanos ar resursiem un sabiedrībai aktuālo jautājumu risināšanu, izmantojot līdzdalības un sociālos mehānismus.

Daži darbi, kā, piemēram, Olivera Reslera „Leave it in the Ground” (2013) vai Šū Lī Čengas „Seedsunderground” (2013–2014) sniedz nepārprotamu politiska rakstura vēstījumu, aktualizējot jautājumus par atjaunojamo enerģiju, ilgtspējību vai cīņu par agrokultūras augu un sēklu dažādību.

Citi darbi, kas ir mazāk politiski, atver mūsu maņas un prātus jaunām sajūtām un citādam pasaules skatījumam jeb, kā to sauc franču filozofs Žaks Ransjērs, – „sensitīvajai izplatīšanai”. Māksliniece Līsa Jevbrata parāda, cik citāda izskatās pasaule, ja mēs iztēlojamies, ka uz to skatāmies ar dzīvnieka acīm. Beļģu kolektīvs „Okno” nodarbojas ar dārzniecību un biškopību uz māju jumtiem, lai radītu karti, kas atspoguļo augu izplatīšanos pilsētās. Ērihs Bergers mēra Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Manu Lukšs piedāvā bezmaksas braucienu ūdens taksometrā apmaiņā pret sarunu ar „Kayak Libre”.

Cilvēka ķermenis ir kļuvis par mezglpunktu kompleksajā spēka-lauku tīklā, kurā savienojas daba, ģenētika, zinātne, kā arī politiskie un ekonomiskie aspekti. Mākslinieks Gints Gabrāns nāk ar iniciatīvu pārveidot mūsu ķermeņus, lai ar jaunu enzīmu palīdzību mēs varētu pārtikt no zāles vai koku zariem. „Hu.M.C.C. – Human Molecular Colonization Capacity” ir projekts, kuru radījusi slovēņu māksliniece Maja Šmrekara, kas izmanto enzīmu, iegūtu no pašas ķermeņa, lai izgatavotu jogurtu. Hansa Šheirlsa gleznas un instalācija „Transgenic (TM)” lauž barjeras starp 2D un 3D, vienlaicīgi paverot jaunas iespējas mākslinieciskai un ķermeniskai transgresijai.

Sociālo un vizuālo lauku krustošanās ir tēma, kas parādās gan austriešu video mākslinieces Anjas Krautgaseras darbā ar nosaukumu „Prelude” (2010), gan somu mediju mākslinieces Hannas Haslati darbā, kurā tiek izmantoti geštalta psiholoģijas principi grupu dinamikas vizualizēšanai.

Tādu aktuālu jautājumu krustpunkti, kur tiekas globālā ekonomika ar digitālajām tehnoloģijām, finanšu tirgus ekspluatēto darbaspēku prakse ar kultūru, vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju viedokļiem, – atspoguļojas britu mākslinieces Heilijas Ņūmenas darbā „Histoire Économique” (2013), dāņu mākslinieku kolektīva „Superflex” video „Working Life” (2013), kā arī Ineses Doujakas un Džona Barkersa darbā „Eccentric Archive” (2012–2014).

Edvarda Snovdena atsauksmes par ASV globālās uzraudzības aktivitātēm caur PRISM programmu ir pierādījums tam, cik nozīmīga ir neredzamā datu bāžu un datu plūsmu pasaule. Datu lauki, cīņu lauki un karš pret terorismu ir pamats britu-japāņu mākslinieku pāra „YoHa” (Grehams Hārvuds un Matsuko Jokokoi) darbam „Endless War” (2012–2014), kā arī slovēņu mākslinieka Marko Peļhana un „Projekt Atol” darbam „We should take nothing for granted!”.

Attiecības starp matēriju un informāciju, kuras ierosinājis kibernētikas pionieris Norberts Vīners (Norbert Wiener), apskata Martins Hauzs (Martin Howse) darbā „Earth Computer” (2012), kā arī Pamela Neurita, Markus Dekers un Franks Ksavers – darbā „Ghostradio” (2014).

Latviešu mākslinieks Mārtiņš Ratniks ar instalāciju no 27 televizoru ekrāniem un franču māksliniece Sesila Babiole ar savu skaņas instalāciju strādā ar elektriskajiem un elektromagnētiskajiem laukiem un enerģijām, tādējādi turpinot darbu pie „Viļņu” projekta, kas tika uzsākts 2006. gadā.

Attiecības starp elektriskajiem un bioloģiskajiem laukiem, – sonificējot elektrisko signālu plūsmu, ko var saņemt no dzīviem mikroorganismiem, – tiek pētītas pašu RIXC mākslinieku izveidotajā mākslas un zinātnes projektā „Biotricity”, kas tapis kopā ar skaņu mākslinieku un komponistu Voldemāru Johansonu.

Izstādi „Lauki” papildina vairāki 16. starptautiskā jauno mediju kultūras festivāla „Māksla+Komunikācija” pasākumi, kas norisināsies laikā no 15. līdz 18. maijam Rīgā un Liepājā: konference „Atjaunojamā nākotne”, radošās darbnīcas par mākslu, zinātni, inovāciju kultūru un ilgtspējīgu biznesu. Plašākai auditorijai paredzētas publiskas lekcijas, audiovizuālu performanču programma un koncerti RIXC Mediju telpā un Spīķeros, kā arī īpaša izglītojoši izklaidējoša programma ikgadējās akcijas „Muzeju nakts” laikā.

Sadarbībā ar Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratoriju RIXC izdod katalogu kā speciālizlaidumu starptautiskajam akadēmiskajam žurnālam „Acoustic Space”.

Jauno mediju kultūras festivāls „Māksla+Komunikācija” notiek jau 16. reizi un ir ieguvis starptautisku atpazīstamību ar tajā aktualizēto tēmu novatorismu. Ik gadu festivāls pulcē ap simts dalībnieku no dažādām pasaules valstīm, lai diskutētu par jaunākajām idejām un tendencēm mākslā, sabiedrībā, zinātnē un tehnoloģiju attīstībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti