«Arsenālā» atklās izstādi «Saules sistēmas perspektīva»

No 14. novembra līdz nākamā gada 25. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" būs apskatāma izstāde „Saules sistēmas perspektīva”, kurā eksponēti vairāk nekā 70 mākslinieku darbi no LNMM krājuma, autoru personīgajām kolekcijām, privātkolekcijām. Izstādei top arī jauni kosmosa tēmai veltīti darbi, norāda izstādes kuratore Elita Ansone.

Tam, kā latviešu mākslinieki pievērsušies Visuma procesu izziņai, ir sava dialektika. Līdz mūsdienām dzīvotspējīgi izrādījušies romantisma laika noskaņu piesātinātie mēnesnīcas ainavu skati. Saule kā mitoloģisks spēks, kas bieži redzams simbolisma laika eksaltētajā mākslā, piemēram, Rūdolfa Pērles gleznās, māksliniekus interesē arī mūsdienās. 

20.–21. gadsimta zinātnes teorijas un tehnoloģiju attīstība daudz ko mainījušas kosmosa tēlu interpretācijā, tā lielā mērā kļuvusi abstrakta. Izstādē šos abstraktās mākslas sākumus iezīmē latviešu izcelsmes krievu avangarda pārstāvis Gustavs Klucis, kura daiļrades agrīnais posms veidojās saskarē ar Kazimiru Maļeviču – krievu kosmisma filozofijas paudēju savā supremātisma teorijā.

Kosmosa tēmas „sprādziens” mākslā, protams, notika 20. gadsimta sešdesmitajos gados, kad PSRS un ASV kosmosa izpētes programmas tika mobilizētas kā aukstā kara blakusprodukts. Sākotnējais patoss, kas bija ideoloģiskās stratēģijas ierocis, vēlāk transformējās zinātniskās fantastikas virzienā un kļuva arvien sirreālāks.

Universs ir būtisks temats Zentas Loginas, Visvalža Ziediņa, Genādija Suhanova, Valda Celma, Artūra Riņķa mākslā.

80. gados, spēkā pieņemoties nacionālajai atmodai, kā sakrāla ziņojuma pieraksts tika interpretēta Lielvārdes josta, un ar latvju rakstu kosmoloģijas veidošanu turpināja nodarboties Valdis Celms.

90. gadus raksturo reliģiozitātes uzplūdi, kas mākslā savu attīstību ieguva Māra Subača un Aijas Zariņas darbos.

Pēdējā dekādē pārliecinoši sevi pieteikusi mākslas un zinātnes sintēze Ginta Gabrāna un Voldemāra Johansona darbos.

Izstāde tiecas parādīt mūžsenos cilvēka centienus izprast sevi attiecībā pret Universu. Reliģija, zinātne, astronomija, kosmosa apguve, science fiction ir visbiežāk izmantotie instrumenti, lai mākslā interpretētu to, ko mēs savā Saules sistēmā varam saskatīt debesīs un redzēt aiz Saules sistēmas, bet dažkārt vērojams, ka mākslinieki pasaules mikroprocesus vizualizē tēlainās līdzībās ar Visuma makroprocesiem.

Tāpat zinātnieki visos laikmetos meklējuši atbildi uz jautājumu „kāda veida Universā mēs dzīvojam”. Šī problēma fascinē arī māksliniekus – tas ir „realitātes dabas” noslēpums, kura atminējums bieži tiek meklēts izplatījumā. Tā ir vajadzība izprast – kāds ir viss esošais, tikai māksla, atšķirībā no zinātnes, drīkst būt neticama, fantastiska, vizionāra. Virkne evolūcijas teoriju, teoloģiskas kosmoloģijas, Lielais sprādziens, Einšteina relativitāte, kosmoss, zinātnes pūles atklāt „Dieva daļiņu” subatomārajā bozonu pasaulē – par to visu stāsta izstādē „Saules sistēmas perspektīva” eksponētie darbi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti