Mākslinieki Krišs un Anna Salmaņi, kā jau kārtīgi latvieši, ir arī kora dziedātāji, un dziedāšanu uzskata par ļoti būtisku latviskās identitātes daļu. Pirms diviem gadiem Krišs dziedājis valsts svētku koncertā, un atskārtis, ka tā repertuārs ir tik žēlabains un asarains, ka viņam palicis arvien bēdīgāk un bēdīgāk un radies jautājums – kāpēc mēs arī 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas svētkos nevis priecājamies, bet skumstam? Un ko mēs ar to gribam pavēstīt?
"Tajā brīdī vēl nebija arī Ukrainas notikumi sākušies un tā klaji nekas nedraudēja," stāsta Krišs Salmanis. Un šķita, ka cilvēki, kas spēj tā gausties savā dzimšanas dienā, varbūt nemaz nav pelnījuši to lietu. Bija tā skumji ap dūšu. Es vēl apprasījos citiem koristiem, un viena dāma teica, ka viņa ir mācījusies mājās un apraudājusies no šiem vārdiem. Izstāstīju to māsai. Viņa savukārt bija bijusi uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu un piefiksējusi, ka ļoti daudz dziesmās ir par asinīm, asarām, raudāšanu un viņai tas arī šķita jocīgi."
Cik objektīva ir šī viņu sajūta? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, mākslinieki ķērās pie kārtīgas izpētes, un, ņemot par pamatu neatkarības Dziesmu svētku repertuāru, atlasīja dziesmās visbiežāk pieminētos vārdus. Ar domu – vēlāk tos savirknēt kolāžā, kas tad būtu tāda īsta latviskās identitātes esence:
"Kā izpētes principu mēs izvēlējāmies saskaitīt visus vārdus, kas ir izdziedāti šīs neatkarības laikā Dziesmu svētku noslēguma koncertos," turpina Salmanis. "Saskaitījām vārdus, uztaisījām sarakstu, un izrādījās, ka nav nemaz tik traki. Ne tās sāpes, ne asinis pašā galvgalī tur nebija."
Izrādījās, ka vispopulārākais vārds dziesmās ir „saule”, kas pieminēts 209 reizes, otrajā vietā ir vārds „meita”, minēts 193 reizes, bet trešajā vietā vārds „Dievs”, minēts 184 reizes.
Krišs Salmanis atzīst, ka trešais populārākais vārds viņiem bijis vislielākais pārsteigums, un viņi izlēmuši nevis radīt kolāžu no visiem populārajiem vārdiem, bet uzaicinājuši komponistu Kristapu Pētersonu izveidot muzikālu kompilāciju, kurā tieši vārds „Dievs” vienkopus izskanētu visās 184 versijās. Kompilāciju veido mazi skaniski no dziesmām izgriezti fragmenti.
„Tā kolāža, ko Kristaps Pēterons uztaisīja, kas ir vairāk kā pētījums vai dokuments, mums pašiem par prieku ir ļoti plašs emociju spektrs," skaidro mākslinieks. "Dažbrīd to klausoties, šķiet, ka mugura paliek taisnāka. Tā kā beigu beigās to mākslas darbu bija vērts ne tikai izdomāt, bet arī īstenot."
Krišs Salmanis smejas, ka beigu beigās rezultāts vairāk būs komponista Kristapa Pētersona personālizstāde, jo izstādes pamats būs viņa veidotā nošu materiāla kolāža, kas izskatās pēc savdabīgas grafikas, kā arī skaniskā ilustrācija, ko varēs noklausīties ikviens izstādes apmeklētājs.
Kādu vēstījumu par latviešiem sniedz šie trīs vispopulārākie dziesmu vārdi, šo jautājumu izstādes autori atstāj atklātu.
Lūk, kādas, piemēram, ir izstādes kuratores Šeldas Puķītes pārdomas:
„Trīs vārdi, kas tad beigās ir topa trijniekā – saule, meita un Dievs – man liekas, brīnišķīgi raksturo latviešu nāciju. Mēs esam reizē pagāni, reizē kristieši un reizē mums dominē matriarhāts. Tie perfekti raksturo mūsu miksētās vērtības. Man ļoti patīk, ka mākslinieki izvēlējās nevis „sauli” vai „meitu”, bet jēdzienu „Dievs”, jo tas no visiem ir visspēcīgākais un daudznozīmīgākais”.
Kriša un Annas Salmaņu un Kristapa Pētersona izstādi „Dziesma” varēs baudīt izstāžu zāles „Arsenāls” radošajā darbnīcā līdz 26.jūlijam.
