Mākslinieks Ivars Drulle turpina mūsdienu latvieša identitātes pētījumus. Pirms vairākiem gadiem viņš radīja mūsdienu Dainu skapja pirmo versiju, kurā vidējā latvieša portretu bija izveidojis, rūpīgi izpētot interneta komentārus un iepazīšanās sludinājumus. Tagad viņš radījis Dainu skapja otro versiju, kurā kā neatņemamu latviskās identitātes daļu akcentējis dziedāšanu. Mākslinieks ir pārliecināts, ka latvieši dzied vienmēr un visur - no Latvijas līdz pat Arābu Emirātiem.
"Es biju aizgājis uz svecīšu nolikšanu 11.novembrī, tad arī cilvēki sastājās aplī un vienkārši dziedāja. Nu tādi mēs esam! Ir priecīgi - jādzied, ir bēdīgi - arī ir jādzied," saka Ivars Drulle. "Es biju nesen mākslas rezidencē Apvienotajos Arābu Emirātos. Mēs satikāmies ar Emirātu latviešiem, mums bija pikniks tuksneša vidū, mēs izklājām galdus, un tad - nu ko, nu tagad dziedam! Es nevaru iedomāties, ka, teiksim, amerikāņi sanāk kopā, izliek hamburgerus un saka - nu tagad dziedāsim!" pauž mākslinieks.
Latviešu trakumu uz dziedāšanu Ivars Drulle atspoguļojis instalācijā, kas simboliski atgādina Krišjāņa Baroņa Dainu skapi. Konstrukcija sastāv no daudzām mazām durtiņām, un tās atverot, var redzēt video no visdažādākajām situācijām, kādās latvieši dzied. "Ja attaisa vienas durtiņas vaļā, var redzēt, ka te viena lauku blice spēlē mūsu leģendāro "Meitene zeltene", atverot nākamās durtiņas, ir ielu muzikanti, aiz nākamajām durtiņām - video atkal ar kādu lauku grupiņu, kas spēlē šlāgerus," stāsta Ivars Drulle.
Neviens no video nav speciāli veidots, visi ir ierakstīti pilnīgi dabiskos apstākļos - mājās, viesībās, pirtīs un citviet, brīžos, kad latvietis ir no visas sirds nodevies savai kaislībai - dziedāt.
Ja Ivars Drulle pēta latviešus, tad Laura Prikule savā instalācijā "Ideju arhīvs" pievēršas Latvijas mākslas procesu pētniecībai. Savā darbā viņa izmanto eksponātus no trim arhīviem - Botānikas muzeja arhīva, Ķīmijas vēstures muzeja arhīva un Laikmetīgās mākslas centra arhīva, ļaujot tiem mijiedarboties un saspēlēties. "Mijiedarbojoties šie priekšmeti rada neparedzētas saites - kas iepriekš nav nojaušamas - starp augu valsti, ķīmiskiem eksperimentiem un mākslas procesu. Tas ir tas, ko es gribu uzsvērt," stāsta Laura Prikule.
Viktorijas Ekstas instalācija "Juglas dārgumi" savukārt balstīta kādu māksliniecei nepazīstamu privātpersonu arhīvā. Reiz viņa viesojās pie sava paziņas, kurš īrē dzīvokli Juglā, un ieraudzīja tur ļoti interesantus fotoalbumus un diapozitīvus no padomju laikiem. Izrādījās, tie palikuši no iepriekšējiem dzīvokļa iemītniekiem un nevienam vairs nav vajadzīgi.
Albumos ļoti rūpīgi bija izkārtotas kinozvaigžņu un kailu sieviešu fotogrāfijas, bet diapozitīvos redzami kāda padzīvojuša pāra ceļojumi pa Padomju Savienību. Viktorija Eksta no šī klāsta izveidoja istabai līdzīgu instalāciju, kuras sienas rotātas ar kinozvaigžņu bildēm un kurā skatītājs var piesēst un vērot diapozitīvus, kuros fiksēti ceļojumi uz Ašhabadu, Batumi, Černovciem, Harkovu un daudzām citām vietām.
"Valdzinošais diapozitīvos ir mākslinieciskais tvērums, ko šis fotogrāfs ir, dokumentējot savus ceļojumus, iekodējis šajās bildēs. Tas ir privāts arhīvs, ko mēs šodien izceļam un atklājam to realitāti, kas ir bijusi aktuāla tanī brīdī," stāsta izstādes kuratore Andra Silapētere.
Laikmetīgās mākslas izstādē "Pazudis arhīvā" skatāmas instalācijas, videodarbi, digitāldrukas un fotogrāfijas, ko radījuši kopumā 26 mākslinieki no deviņām valstīm. Rīgas mākslas telpā izstāde turpināsies līdz marta nogalei. Kā vēstīts, ar izstādi "Pazudis arhīvā" Rīgas mākslas telpa atklāj jauno, 2016.gada izstāžu sezonu, solot bagātīgu notikumu klāstu.
