Ar Mariju Zeņkovu Latvijas Radio jau tikās aprīlī, mēnesi pēc viņas ierašanās Latvijā, kad viņa piedalījās ukraiņu un latviešu mākslinieku kopīgā izstādē "Karš un miers" galerijā "Bazar’t".

Latvijā nodzīvotais pusgads viņai bijis radoši ražīgs, tikko atklāta viņas jaunāko darbu personālizstāde "Ar mīlestību no Kijivas!" Eiropas Savienības mājā.

"Latvija mani ir uzņēmusi ar atvērtu sirdi. Man šeit ir daudz draugu, daļa no viņiem kļuvuši arī par ļoti tuviem cilvēkiem, jo sniedza atbalstu man īpaši grūtā laikā, un tas man ļoti daudz nozīmē," stāsta Marija Zeņkova. "Latvija man šobrīd ir kā otrās mājas. Mēs ar ģimeni joprojām dzīvojam šeit, cenšamies iekļauties Latvijas dzīvē un parādīt Ukrainu no labākās puses. Taču ilgas pēc dzimtenes un mājām ir milzīgas, un mēs ļoti ceram, ka, tiklīdz beigsies karš, mēs varēsim atgriezties."

Tikko atklātā izstāde ir jau ceturtā izstāde Latvijā, kurā Marija Zeņkova parāda šeit tapušos darbus. Iepriekš bija vairāk jūras ainavu, Rīgas un Ukrainas iespaidu, bet jaunākie darbi ir filozofiskāki un simboliskāki.

Izstāde sākas ar darbu, kam ir brīdinošs nosaukums "Neaiztiec!". Māksliniece stāsta: "Savā ziņā tas ir nedaudz plakātisks darbs, jo ļoti skaidri var nolasīt ideju. Centrālais tēls ir kasešu bumba, kas paradoksālā kārtā saucas "Ziedlapiņa" un ko šobrīd izmanto karā. Tā ir ļoti bīstama tādēļ, ka to grūti atpazīt kā ieroci, bet, ja tai uzkāpj, tā cilvēku sarauj gabalos. Šis darbs man radās negaidīti kā simbols tam, ka karš, pat tad, ja tas ir beidzies, vēl ilgi aiz sevis atstāj baisas pēdas un traģēdijas. Blakus savukārt redzama glezna, kas saucas "Jaunība", ko es gleznoju ekspresionisma manierē.

Man uzreiz bija skaidrs, ka tas būs izstādes galvenais darbs, jo tajā ir cerība, skats augšup un dzīvinoša enerģija."

Alkas pēc dzīvinošas enerģijas un skaistuma atklājas arī daudzajos ziedu un augu gleznojumos. Tās ir saulespuķes, krizantēmas, īrisi, rozes un māksliniecei tik iemīļotie ziedošie kastaņi: "Kastaņi – tas ir Kijivas simbols. Es no savas mājas pa logu redzu kastaņus apmēram tādā rakursā, kādā tie redzami gleznā. Kad es ieraudzīju, cik jums Rīgā ir daudz kastaņu, man tas likās tik jauki, mīļi un sirdij tuvi! Es ļoti daudz kastaņu ziedēšanas laikā staigāju pa Rīgas ielām, izbaudīju šos mirkļus un vienlaicīgi savā iztēlē redzēju savas dzimtenes ziedošos kastaņus."

Gleznās ienāk arī tēli, kas Zeņkovai īpaši saistās tieši ar Latviju. Tās ir kaijas, kuru, pēc viņas vērojumiem, Latvijā ir ļoti daudz, un tie ir kaķi, kas viņai šķiet kā viens no Rīgas simboliem, redzams pat uz Vecrīgas torņa smailes.

Gleznās ir arī mūsu Jūrmalas ugunīgie saulrieti un citas Latvijas dabas noskaņas, tomēr pāri visam – arī ainavās un citos tēlos – jaušamas lielas ilgas pēc dzimtenes.

Māksliniece turpina: "Tā ir Poltavas reģiona ainava, kur dzīvo mana vecmāmiņa. Mēs katru dienu ar viņu sazināmies ar videozvaniem. Tas man ir ļoti svarīgi.

Gleznās vispār ir ļoti daudz atsauču uz manu dzimto zemi, mājām, tuvajiem un mīļajiem."

Izstādi noslēdz filozofiskas un abstraktas kompozīcijas, par kurās redzamajiem tēliem katrs skatītājs var veidot savu interpretāciju. Marijai Zeņkovai kopumā raksturīgas spilgtas un sulīgas krāsas, ļoti liela tēlu daudzveidība: "Latvijā esmu sākusi strādāt vairāk, nekā to darīju Kijivā. Esot šeit, ir tāda vēlme pateikt vairāk un dziļāk, ar savu mākslu kādu iepriecināt un arī sev atrast atveldzējumu."

Marijas Zeņkovas izstādes atklāšanā Latvijas Radio sastop arī latviešu mākslinieci Laini Kainaizi, kura komentē redzēto: "Man ļoti patīk, kā viņa glezno. Viņa glezno dzīvespriecīgi, dzīvi apliecinoši un ar tādu šķelmību un arī ar tādu lielu gudrību. Arī ar glezniecisko varēšanu un daudzveidību. Un tagad es atnāku uz izstādi, un te ir tik daudz darbu! Un visi ir jauni, visi šeit radušies. Brīnišķīgi! Man ir prieks un pārsteigums."

Marijas Zeņkovas personālizstādi "Ar mīlestību no Kijivas!" Eiropas Savienības mājā var aplūkot līdz 30. septembrim.