Kultūras ziņas

Latvija pasaules mūzikas forumā "Womex 2021"

Kultūras ziņas

Ministru kabineta apbalvojumi

Ar mākslu pret depresiju un vientulību

Ar mākslu pret depresiju un vientulību – mākslas terapija īpaši aktuāla pandēmijas laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vai māksla un tās baudīšana palīdz cilvēka garīgajai un fiziskajai labsajūtai? Ir neskaitāmi pētījumi, kas apgalvo – jā, šī ietekme ir un visbiežāk pozitīva. Te ir runa gan par radošām nodarbībām, gan izstāžu apmeklējumiem, gan vienkāršu pastaigu un arhitektūras vērošanu.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs šobrīd ir izveidojis divas mākslas terapijas grupas, no kurām vienu vada mākslas terapeite Lība Bērziņa. Tajā ar laikmetīgās mākslas starpniecību sevi apzina astoņas pensijas vecuma dāmas.

“Mums jau tas organisms un smadzenes strādā tā, ka mums ir ļoti daudz neapzinātās bagāžas. Un caur mākslu var lieliski strādāt ar visām tēmām. Arī ar tām, par kurām ir grūti runāt. Brīdī, kad ienāk tā māksla, viņas var radīt kaut ko, iegrimt šajā procesā un pat neapzināti ienest kaut kādas jaunas tēmas. Un tur ir ļoti daudz atmiņu, kas arī viņām šobrīd ir ļoti aktuāli – tās integrēt,” skaidro Lība Bērziņa.

Šobrīd pasaulē arvien vairāk psihoterapeitu pacientiem iesaka apmeklēt muzejus un reflektēt par mākslas darbiem. Pirms diviem gadiem Pasaules veselības organizācija publicēja vairāk nekā 3000 pētījumu pārskatu, kas apstiprināja šādas terapijas veselīgo ietekmi uz cilvēka garīgo un arī fizisko veselību.

Latvijas Mākslas terapijas asociācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Akmane stāsta: “Mākslinieks, kurš ir radījis mākslas darbu, viņš tajā ir ielicis savas emocijas, savas domas. Un var teikt, ka mākslinieks, viņa dzīve un viņa radītais mākslas darbs ir kā tāds stimuls vai ierosinātājs cilvēkam pašam labāk izprast savas emocijas. Šeit notiek tas process, ka māksla ierosina cilvēku pašu domāt par sevi.”

Elīna Akmane uzsver, ka mākslas dziedniecība jo īpaši ir aktualizējusies pēdējo divu gadu laikā. Drošības izjūtas zudums, trauksme, bailes nu jau ir kļuvušas par kolektīvu parādību.

“Tas, kas ir raksturīgi kolektīvajai traumai, – ka mēs vairs ne vienmēr varam balstīties uz saviem līdzcilvēkiem, kas varētu sniegt palīdzību,jo arī viņi piedzīvo līdzīgu situāciju un viņiem var trūkt šo te resursu,” skaidro Akmane.

“Radošais process, māksla, mākslas vērošana, muzeja resurss šobrīd, pandēmijas laikā, ir tāda kā telpa ārpus pandēmijas. Tā ir telpa, kurā var atslogot savas emocijas, savu prātu, atslogot psihi. Brīva telpa, kurā būt.”

Pagaidām Laikmetīgās mākslas centrā darbojas divas terapeitiskās grupas. Kā atklāj tā rīkotāji, pieprasījums pēc mākslas terapijas kursa ir patiešām liels.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti