Metāla atklāšana cilvēces attīstībā radīja milzīgu pavērsienu, un cilvēkiem, kuri strādāja ar metālu tika piešķirts mītisks tēls-pērkonvīrs. Mūsdienās metālmākslinieki no nepakļāvīgā materiāla spēj radīt īstus brīnumus.
"Šajā gadījumā es viņu saucu par tādu frīstailu, jo man ļoti daudz ko priekšā pasaka pats materiāls. Tas varbūt ir tā skaļi teikts.
Šie darbi nav tie, kuros es risinu kara, miera, mīlestības problēmas. Tās ir varbūt vairāk faktūras, bet noskaņa katrā ziņā man ir svarīga," norāda metālmākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas apakšnozares vadītājs Arvīds Endziņš.
Katram metālmāksliniekam gan ir savs rokraksts un mīļākais metāls.Izstādē "Metāla sirds" Ozolaines tautas namā Carnikavā vienkopus apskatāms četru mākslinieku veikums.Igo Celmiņš "gleznošanu ar metālu" apguvis pašmācības ceļā, un viņam tuvākas ir dabas norises.
"Ar metālmākslu kā ar mākslu es nodarbojos kādus 11 gadus. Pirms tam es mācījos vides nodaļā akadēmijā un manās rokās nonāca metāls un no tā laika viņš mani paņēma," pauda metālmākslinieks Igo Celmiņš.
Izstādē apskatāmi arī vecmeistara Helmuta Āķa metāla enģelīši un Igo dēla Toma veikums, kurš iedvesmojoties no vecākiem metālkalšanu sācis apgūt profesionāli.
Izstādes atklāšanā iemēģināt roku darbā ar metālu, vai saklausīt tā neparasto skaņu varēja ikviens interesents. Ar izstādi ''Metāla sirds'', kas būs apskatāma līdz 25. janvārim, tiek noslēgts Latvijas simtgadei veltītais izstāžu cikls "Latvijas matērija".
